Ķīna stiprina partnerību ar Latīņameriku: plānotas miljardu investīcijas!

Ķīna stiprina partnerību ar Latīņameriku: plānotas miljardu investīcijas!

Ķīna paziņojusi, ka ievērojami paplašinās tirdzniecības attiecības ar Latīņamerikas un Karību jūras valstu kopienu (CELAC). Nesenā forumā Pekinā Sji Dzjiņpins uzsvēra, ka Ķīna ir reģiona "labs draugs un partneris". Tas iezīmē vēl vienu soli Ķīnas stratēģijā paplašināt savu klātbūtni Latīņamerikā un pastiprināt sadarbību dažādās jomās. Sji arī paziņoja, ka tarifu karos nav uzvarētāju, un uzsvēra savu apņemšanos reģionā ar solījumu palielināt importu no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm.

Saspringtā tirdzniecības konfliktā ar ASV Ķīna un ASV ir vienojušās par pagaidu tarifu samazināšanu uz 90 dienām, taču neuzticēšanās joprojām ir liela. ASV joprojām ir nozīmīgākais CELAC reģiona tirdzniecības partneris, kam seko Ķīna. Par 2024. gadu Pekina ziņoja par tirdzniecības apjomu 518,4 miljardu ASV dolāru (aptuveni 466,8 miljardu eiro) apmērā.

Ķīnas un Latīņamerikas integrācija

Ķīnas interese ir īpaši vērsta uz izejvielām Latīņamerikā, piemēram, sojas pupām no Brazīlijas un litiju no Čīles. Jaunā zīda ceļa iniciatīvas ietvaros Ķīna investē infrastruktūras projektos reģionā un jau ir uzsākusi vairāk nekā 200 infrastruktūras projektus. Lielisks piemērs ir dziļūdens osta Chancay Peru, kas tika atvērta novembrī un kuru pārvalda Ķīnas valstij piederošā kuģniecības kompānija Cosco.

Ķīnas un Latīņamerikas attiecības ir tālu no īstermiņa attīstības, bet 21. gadsimta laikā ir palielinājušās nozīme, jo īpaši līdz ar Ķīnas pieaugumu un Belt and Road Initiative (BRI). Ķīnas un CELAC forums tika dibināts 2014. gadā, lai veicinātu dialogu un sadarbību starp Ķīnu un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm. Foruma metodes un struktūras nodrošina ciešu sadarbību.

Pašreizējie izaicinājumi un iespējas

Tomēr pēdējos gados CELAC ir cīnījies ar iekšēju šķelšanos un vienprātības trūkumu, kas noveda pie strupceļa laikā no 2018. līdz 2020. gadam. Bolsonaro valdības lēmums apturēt Brazīlijas dalību CELAC ir vēl vairāk saasinājis nenoteiktību reģionālajā integrācijā. Pēc CELAC darbības atjaunošanas 2020. gadā Meksikas pro tempore prezidentūras laikā notika svarīgas virtuālas sanāksmes, kuru kulminācija 2021. gadā bija VI CELAC samits Mehiko.

Forumā Čīles prezidents Gabriels Boričs uzsvēra globālo dienvidu valstu nozīmīgo lomu Ķīnas un CELAC foruma piedāvātajā dialoga attīstībā un platformā. Paredzams, ka sadarbību strukturēs arī jauns rīcības plāns, kas aptvers laika posmu no 2025. gada līdz vismaz 2027. gadam. Tas varētu vēl vairāk stiprināt Ķīnas un Latīņamerikas partnerību un radīt jaunas iespējas integrētai attīstībai.

Ģeopolitiskā spriedze, īpaši attiecībā uz Panamas kanālu, ir konflikta punkts starp ASV un Ķīnu Latīņamerikā. Kamēr ASV prezidents Tramps apgalvo, ka Ķīna kontrolē Panamas kanālu, Pekina to noraida, norādot uz turpmākiem diplomātiskajiem izaicinājumiem.

Kopumā ir jāredz, kā Ķīnas un CELAC attiecības attīstīsies turpmākajos gados. Ķīnas investīcijas un apņemšanās ir daudzsološas, taču reģionālā spriedze liecina, ka sadarbība neiztiks bez izaicinājumiem.