Ķīnas dominēšana pār retzemju metāliem: atklāta Rietumu atkarība!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 25. oktobra vēstulē redaktoram kritizēta Rietumu ekonomiskā politika un atkarība no Ķīnas izejvielām, īpaši retzemju metāliem.

Ein Leserbrief vom 25.10.2025 kritisiert die westliche Wirtschaftspolitik und die Abhängigkeit von Chinas Rohstoffen, insbesondere Seltenen Erden.
2025. gada 25. oktobra vēstulē redaktoram kritizēta Rietumu ekonomiskā politika un atkarība no Ķīnas izejvielām, īpaši retzemju metāliem.

Ķīnas dominēšana pār retzemju metāliem: atklāta Rietumu atkarība!

Rietumu pasaules atkarība no Ķīnas kontrolētajām izejvielām kļūst satraucoša. Manfreds Bartels vēstulē redaktoram norādīja uz Ķīnas dominējošo stāvokli retzemju metālu, magnija, grafīta un citu reto metālu jomā. Šī atkarība ir ne tikai ekonomiska problēma, bet arī ģeopolitisks risks, ko pastiprina Rietumu industriāli attīstīto valstu pašu tuvredzība. Bartels kritizē faktu, ka Ķīnas produktu zemās cenas ir izspiedušas daudzus Rietumu ražotājus, kas novedis pie suverenitātes zaudēšanas.

Mūsdienās divas trešdaļas no visiem retzemju metāliem tiek ražotas Ķīnā, padarot valsti par nozīmīgu spēlētāju globālajā tirgū. Jo īpaši Baotou reģions Iekšējā Mongolijā, kas tiek uzskatīts par "retzemju metālu galvaspilsētu", ir ļoti svarīgs šajā jomā. Baotou pilsētā atrodas "retzemju ceļš" un piemineklis Denam Sjaopinam, kura ekonomiskās reformas 80. gados lika pamatu Ķīnas dominēšanai šajā nozarē. Ķīna kontrolē vairāk nekā 70% pasaules retzemju ieguves un 90% pārstrādes. Šī kontrole ir satraucoša tādām valstīm kā Vācija, kas divas trešdaļas savu retzemju metālu importē no Ķīnas, savukārt tās pašas rezerves ir ļoti ierobežotas augsto vides standartu un birokrātisko šķēršļu dēļ.

Sociālā un vides ietekme

Lai gan retzemju metāli bieži atrodas zemes garozā, to ieguve ir ārkārtīgi sarežģīta, jo tos parasti apvieno ar citiem metāliem vai minerāliem. Ķīnā tas bieži notiek, izmantojot ļoti toksiskas skābes, kas rada ievērojamu kaitējumu videi. Problēmu pastiprina fakts, ka Ķīna ir ES svarīgākā citu izejvielu piegādātāja un tai ir daudz patentu apstrādes tehnoloģijās. Šīs atkarības ietekme ir tālejoša, un G7 valstis nesen vienojās samazināt atkarību no Ķīnas un attīstīt savas piegādes ķēdes stratēģiski svarīgām izejvielām.

Tomēr jaunu noliktavu un pārstrādes jaudu attīstība ārpus Ķīnas nebūs iespējama vienas nakts laikā. Eksperti lēš, ka pārstrādes rūpnīcas celtniecība var ilgt no pieciem līdz desmit gadiem, savukārt ieguves vietu darbība bieži vien prasa ievērojami ilgāku laiku.

Nākotnes perspektīvas un stratēģijas

Rietumu politiskā reakcija uz pastāvīgo atkarību no izejvielām tiek uztverta kā neadekvāta. Bartels pauž bažas, nosodot Rietumu ekonomiskās politikas neveiksmes, kas ļāvušas stratēģiskās nozares nodot nebrīvajiem tirgiem. Lai gan Donalds Tramps plāno sākotnējās sarunas ar Austrāliju, lai nodrošinātu retzemju metālu piegādi, atliek noskaidrot, vai šīs iniciatīvas var būt pietiekamas, lai pārvarētu pašreizējās problēmas.

Lai samazinātu turpmākas atkarības risku, būs nepieciešama visaptveroša un koordinēta stratēģija, kurā ņemtas vērā gan novatoriskas pieejas izejvielu nodrošināšanai, gan videi draudzīgas ieguves metodes. Sabiedrības izpratnes veicināšana un politiskā mobilizācija ir ļoti svarīga, lai ilgtspējīgi stiprinātu Rietumu rūpniecību.

Papildinformāciju par šo sarežģīto tēmu var atrast ziņojumos no Švābijas pasts, ikdienas ziņas un Spogulis.