Vācijas enerģētikas politika: steidzami nepieciešama atgriešanās tirgū un konkurence

Vācijas enerģētikas politika: steidzami nepieciešama atgriešanās tirgū un konkurence

Saskaņā ar www.merkur.de ziņojumu, prof. Volkers Vīlands brīdina par Vācijas ekonomiskās politikas ietekmi. Plānotā industriālās elektroenerģijas cenas ieviešana pēc siltumsūkņa pārejas varētu būt vēl viens miljardu dolāru liels kaps. Atomelektrostaciju slēgšana un Vācijas slānekļa gāzes atradņu attīstības aizliegums ir novedis pie enerģētikas krīzes. Šie pasākumi rada elektroenerģijas deficītu un enerģijas izmaksu pieaugumu, liekot nozarēm pārcelt ražošanu uz ārvalstīm. Politika, kas balstās uz aizliegumiem un subsīdijām, nav efektīva. Eksperts aicina īstenot pragmatisku enerģētikas politiku un uz Eiropu orientētu klimata politiku, lai rentabli samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un stiprinātu Vāciju kā vietu.

Rūpnieciskās elektroenerģijas cenas ieviešana varētu radīt būtisku slogu tirgum un finanšu sektoram. Enerģijas izmaksu kāpums samazinātu uzņēmumu rentabilitāti, kas varētu izraisīt investīciju apjomu samazināšanos un rūpniecības migrāciju uz ārzemēm. Turklāt lielāki parādi vai nodokļi uzņēmumiem un mājsaimniecībām varētu ietekmēt ekonomikas attīstību. Atjaunojamo energoresursu un zaļā ūdeņraža infrastruktūras trūkums var radīt papildu sastrēgumus un apdraudēt Vācijas konkurētspēju.

Lai mazinātu enerģētikas politikas sekas, prof. Vīlands atbalsta pragmatisku enerģētikas politiku, kas paplašina enerģijas piegādi, un uz Eiropu orientētu klimata politiku, kas ierobežo siltumnīcefekta gāzu emisijas visā Eiropā. Tas palīdzētu nodrošināt, ka emisijas tiek ietaupītas tur, kur tas ir visrentablāk, tā vietā, lai īstenotu neliela mēroga Vācijas sektora mērķus, kas tiek sadārdzināti ar aizliegumiem un subsīdijām. Politika, kas izmanto tirgu un konkurenci un rada konkurētspējīgu nodokļu sistēmu, ir ļoti svarīga, lai stiprinātu Vāciju kā uzņēmējdarbības vietu.