Trešajā ceturksnī Vācijas ekonomika saruka par 0,1%, taču gaidāma neliela atveseļošanās.

Trešajā ceturksnī Vācijas ekonomika saruka par 0,1%, taču gaidāma neliela atveseļošanās.

Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.sueddeutsche.de ziņojumu Vācijas ekonomika trešajā ceturksnī sarukusi par 0,1%, kā to ātrā aplēsē paziņoja Federālais statistikas birojs. Ziņu aģentūras Reuters aptaujātie ekonomisti pat bija gaidījuši kritumu par 0,3 procentiem. Saskaņā ar pārskatītajiem datiem pavasarī bija vērojams neliels pieaugums par 0,1%, lai gan sākotnēji tika runāts par stagnāciju. Iekšzemes kopprodukta sarukšanas cēloņi ir augstās procentu likmes, spēcīgs cenu pieaugums un vājā pasaules ekonomika.

Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, ir arī pozitīvi signāli. Ifo biznesa klimata barometrs oktobrī pieauga pirmo reizi pusgada laikā, liekot domāt, ka sliktākais posms varētu būt beidzies. Pēc Ifo ekonomikas eksperta Klausa Volrabes domām, IKP ceturtajā ceturksnī varētu atkal nedaudz pieaugt un sasniegt aptuveni 0,2 procentus, salīdzinot ar vasaras ceturksni.

Federālā valdība ir samazinājusi ekonomikas prognozi 2023. gadam kopumā un tagad sagaida, ka iekšzemes kopprodukts samazināsies par 0,4 procentiem. Tāpēc Vācija, visticamāk, būs vienīgā lielā industriālā valsts, kas šogad neuzrādīs izaugsmi.

Tomēr daži ekonomisti ir optimistiskāki. Galvenais ekonomists Aleksandrs Krīgers no Hauck Aufhäuser Lamp Privatbank domā, ka situācija vismaz izskatās mazāk drūma. Arī LBBW ekonomists Jenss Olivers Niklašs pieļauj, ka bilance ceturtajā ceturksnī būs līdzīga. Tikai tad jūs varat būt nedaudz pārliecinātāks. Saskaņā ar KfW galvenā ekonomiste Frici Köhler-Geib teikto, nākamgad situācija atkal uzlabosies, pateicoties inflācijas kritumam un ienākumu pieaugumam, galvenokārt patēriņa dēļ. Valdība prognozē izaugsmes tempus 1,3 un 1,5 procentu apmērā 2024. un 2025. gadam, salīdzinot ar 1,8 procentiem 2022. gadā.

Iekšzemes kopprodukta sarukšanas ietekme uz tirgu un finanšu sektoru varētu būt dažāda. Uzņēmumi var kļūt piesardzīgāki attiecībā uz investīcijām un pieņemšanu darbā, kā rezultātā var samazināties pieprasījums pēc aizdevumiem. Tāpat bankas varētu būt piesardzīgākas, piešķirot kredītus, un noteikt kredītņēmējiem stingrākas kredītspējas prasības. Tas varētu apgrūtināt kreditēšanu un ietekmēt ekonomikas izaugsmi.

Turklāt zemāki izaugsmes tempi varētu izraisīt mazāku pieprasījumu pēc noteiktiem produktiem un pakalpojumiem, kas varētu ietekmēt noteiktas ekonomikas nozares. No otras puses, izaugsmes veicināšanai varētu tikt veikti ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, procentu likmju pazemināšana vai stimulēšanas programmas.

Kopumā situācija Vācijas ekonomikā šobrīd ir izaicinoša, taču ir pazīmes, kas liecina par iespējamu atveseļošanos nākamajos ceturkšņos. Precīza attīstība būs atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp politiskiem lēmumiem, globālajām ekonomiskajām tendencēm un veiksmīgas pandēmijas kontroles. Jāskatās, vai un cik lielā mērā iekšzemes kopprodukts atgūsies tuvāko ceturkšņu laikā.

Avots: saskaņā ar ziņojumu no www.sueddeutsche.de