Vācija nolemj: sociālais taisnīgums ir pirms brīvības!

Vācija nolemj: sociālais taisnīgums ir pirms brīvības!

Vācijā, kā liecina jauna aptauja, iedzīvotāji augstu vērtē sociālo taisnīgumu. Šo aptauju rezultātus un viedokļu izpētes metodes Insas vadītājs Hermans Binkerts izgaismo savā grāmatā “Kā Vācija ķeksē. Viedokļu pētnieks izpako”. Saskaņā ar viņa prezentētajām aptaujām 58% vāciešu sociālo taisnīgumu uzskata par svarīgāku par ekonomisko brīvību, ko par prioritāti uzskata tikai 34% aptaujāto. Tas liecina par spēcīgu sabiedrības interesi par sociālās politikas jautājumiem.

Īpaši pārsteidzoši ir tas, ka gandrīz puse jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem (50%) atbalsta ekonomisko brīvību. Šī vecuma grupa rada interesantu kontrastu ar vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kur prioritāte ir sociālais taisnīgums. Austrumvācijā ir arī izteikta vajadzība pēc sociālā taisnīguma salīdzinājumā ar Rietumvāciju.

Politiskā ietekme uz attieksmi

Politiskajam izvietojumam ir būtiska ietekme uz vēlētāju viedokli. Aptauju analīze liecina, ka 76% vēlētāju no Die Linke un 69% no SPD sevi raksturo kā "sociālistiskākus". Līdzīgā situācijā sevi redz arī 40% AfD vēlētāju. Turpretim 57% FDP vēlētāju atzīst par "vairāk kapitālistiskākiem". CDU/CSU vēlētāju vidū to īpatsvars, kuri uzskata sevi par “sociālistiskākiem” vai “kapitālistiskākiem”, ir vienmērīgi sadalīts.

Turklāt ir ievērojams skaits cilvēku, kuri uzskata, ka Satversmes aizsardzības birojs var tikt ļaunprātīgi izmantots politiskos nolūkos. Šeit tie ir 48% aptaujāto, un 74% AfD un 62% FDP vēlētāju tic šādai ļaunprātīgai izmantošanai. Tikai starp zaļajiem ir relatīvs vairākums, kas uzskata, ka šī ļaunprātīgā izmantošana ir maz ticama.

Sociālais taisnīgums un demogrāfiskie faktori

Aptaujas sniedz arī datus par ienākumu sadali un sociālajiem jautājumiem. Kamēr 45% maz pelnošo (ienākumi zem 1000 eiro) ziņo par veselības problēmām, šis rādītājs ir tikai 76% no augstāk pelnošajiem (4000 eiro un vairāk). Vientulība ir ļoti atkarīga arī no ienākumiem: bailes no vientulības pauž 47% maz pelnošo, savukārt 32% cilvēku ar augstu ienākumu līmeni. Tas izceļ saikni starp ienākumiem, veselību un sociālo labklājību.

Kopumā pašreizējie viedokļu pētījumi liecina par skaidru priekšstatu: sociālajam taisnīgumam priekšroku dod vairākums aptaujāto Vācijā, savukārt ekonomisko brīvību priekšroku dod galvenokārt jaunāki vīrieši un vairāk pelnošie. Šie rezultāti ne tikai atspoguļo sociālos uzskatus, bet arī ilustrē Vācijas politiskās ainavas sarežģītību. Binkerts brīdina, ka viedokļu pētījumu rezultāti bieži tiek pāragri apšaubīti, jo sociālā vide un algoritmi ietekmē uztveri.