Luksofors ir saņēmis atlīdzību par savu ekonomisko politiku: Vācija ir ieslīdējusi recesijā. Pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts saruka par 0,3 procentiem pēc tam, kad ekonomika gada beigās jau bija sarukusi par 0,5 procentiem. Ja divi negatīvi ceturkšņi seko viens otram, to sauc par tehnisko recesiju.
Vācija tehniskā recesijā: Ampel ekonomiskā politika neatmaksājas!
Luksofors ir saņēmis atlīdzību par savu ekonomisko politiku: Vācija ir ieslīdējusi recesijā. Pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts saruka par 0,3 procentiem pēc tam, kad ekonomika gada beigās jau bija sarukusi par 0,5 procentiem. Ja divi negatīvi ceturkšņi seko viens otram, to sauc par tehnisko recesiju. Saskaņā ar www.berliner-zeitung.de ziņojumu Vācija ir piedzīvojusi recesiju pašreizējās valdības ekonomiskās politikas dēļ. Gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts samazinājās par 0,3 procentiem pēc tam, kad gada beigās jau bija samazinājies par 0,5 procentiem. Ja divus ceturkšņus pēc kārtas uzrāda negatīvus pieauguma tempus, to sauc par tehnisko lejupslīdi. Šī ekonomiskā attīstība...

Vācija tehniskā recesijā: Ampel ekonomiskā politika neatmaksājas!
Saskaņā ar ziņojumu www.berliner-zeitung.de, Vācija ir piedzīvojusi recesiju pašreizējās valdības ekonomiskās politikas dēļ. Gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts samazinājās par 0,3 procentiem pēc tam, kad gada beigās jau bija samazinājies par 0,5 procentiem. Ja divus ceturkšņus pēc kārtas uzrāda negatīvus pieauguma tempus, to sauc par tehnisko lejupslīdi.
Šī ekonomiskā attīstība, visticamāk, ietekmēs tirgu un finanšu nozari. Lejupslīde parasti nozīmē, ka samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem. Tas varētu novest pie uzņēmumu peļņas un pārdošanas apjoma samazināšanās. Investori var kļūt piesardzīgāki un izņemt naudu no riskantākām investīcijām, kas var novest pie akciju cenu krituma.
Varētu samazināties arī patērētāju izdevumi, jo cilvēki mēdz tērēt mazāk nenoteiktos ekonomikas laikos. Tas varētu negatīvi ietekmēt mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozares. Bezdarbs varētu pieaugt, jo uzņēmumi var samazināt savu darbaspēku, lai samazinātu izmaksas. Tas var izraisīt ekonomiskās situācijas turpmāku pasliktināšanos.
Ir svarīgi analizēt pašreizējos ceturkšņa rādītājus un novērtēt to ietekmi uz tirgu un finanšu nozari. Lejupslīdes dēļ investori var pārdomāt savas ieguldījumu stratēģijas un līdzsvarot savus portfeļus. Var palielināties pieprasījums pēc drošiem ieguldījumiem, piemēram, valsts obligācijām vai zelta, savukārt riskantāki aktīvi varētu kļūt mazāk pievilcīgi.
Valdība un centrālā banka varētu mēģināt veikt pasākumus, lai stimulētu ekonomiku un mazinātu recesijas sekas. Tas varētu ietvert procentu likmju pazemināšanu vai stimulēšanas programmu ieviešanu.
Kopumā ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi norisēm tirgū un finanšu sektorā, lai varētu atbilstoši reaģēt uz lejupslīdes sekām. Jāskatās, kā tuvākajos ceturkšņos attīstīsies Vācijas ekonomika un kā valdība reaģēs, lai atkal stimulētu izaugsmi.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.berliner-zeitung.de