Vācija saskaras ar vēsturisku lejupslīdi: DIHK brīdina par trešo krīzes gadu

Vācija saskaras ar vēsturisku lejupslīdi: DIHK brīdina par trešo krīzes gadu

Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (DIHK) brīdina par gaidāmo ekonomikas lejupslīdi. 2025. gada 27. maijā DIHK ģenerāldirektore Helēna Meļņikova sacīja, ka ātra ekonomikas atveseļošanās Vācijā nav redzama. Pastāv bažas, ka valsts ekonomikas izlaide šogad samazināsies jau trešo reizi pēc kārtas. DIHK 2023. gadam prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 0,3 procentiem, kas ir pesimistisks vērtējums salīdzinājumā ar federālo valdību un “ekonomistiem”, kuri pieļauj, ka 2025. gadā IKP stagnēs.

Pašreizējais DIHK ekonomikas pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 23 000 uzņēmumu, ilustrē slikto noskaņojumu ekonomikā. Tikai ceturtā daļa uzņēmumu savu biznesa situāciju vērtē kā labu, savukārt lielākā daļa pieņem pesimistiskāku perspektīvu turpmākajiem mēnešiem. Jo īpaši 60 procenti aptaujāto ekonomikas politikas ietvaru uzskata par vislielāko risku savam biznesam.

Sarežģīti apstākļi uzņēmumiem

Aptauja arī liecina, ka 28 procenti uzņēmumu sagaida, ka eksports samazināsies, bet tikai 20 procenti prognozē pārdošanas apjomu pieaugumu. Augstās darbaspēka izmaksas, pieaugošās sociālās apdrošināšanas iemaksas un enerģijas un izejvielu cenas padara situāciju arvien sarežģītāku. Gandrīz 40 procenti uzņēmumu plāno samazināt investīcijas, bet tikai 22 procenti plāno investēt vairāk. Tas varētu negatīvi ietekmēt vietējās rūpniecības konkurētspēju, kas jau tā ir zem spiediena.

Vēl viens Meļņikova trauksmes signāls attiecas uz investīciju atlikumu. Uzņēmumi lielākoties koncentrējas uz aizstāšanas investīcijām, kas tomēr nav pietiekamas ilgtermiņa konkurētspējai. Rūpniecībā tikai 19 procenti uzņēmumu pašreizējo biznesa situāciju vērtē pozitīvi, norādot uz nozarei izaicinājumu pilnu laiku. Lai gan 26 procenti uzņēmumu ziņo par labu biznesa situāciju kopumā, 25 procenti ir neapmierināti.

Nepieciešamība pēc reformām

Lai stabilizētu ekonomisko situāciju, Meļņikovs aicina steidzami rīkoties ekonomikas politikā. Priekšlikumi ietver elektroenerģijas nodokļa samazināšanu līdz Eiropas minimālajam līmenim, nolietojuma atvieglošanu un birokrātijas samazināšanu. Lai īstenotu efektīvus pasākumus, nepieciešamas visaptverošas strukturālās reformas plānotajam 500 miljardu eiro speciālajam fondam infrastruktūrai un klimata aizsardzībai.

DIHK to uzskata par iespēju rūpniecībai un būvniecības nozarei gūt labumu no investīcijām. Ir vajadzīga arī visaptveroša politika, kas rada izaugsmei labvēlīgu vidi, lai nodrošinātu darbavietas un labklājību. Spiediens veikt reformas ir liels, un uzņēmumu bažas ir jāuztver nopietni, lai izjauktu negatīvo spirāli.

Kopumā Vācija atrodas vienā no izaicinošākajiem savas pēckara vēstures posmiem, paredzot trešo krīzes gadu pēc kārtas.