Vācija kļūst par globālās ekonomikas raizēm – valdībai būtu jāīsteno strukturālās reformas
Saskaņā ar amp2.wiwo.de ziņojumu Vācija ir kļuvusi par globālās ekonomikas bažām, un pastāv iespēja, ka tas tā arī paliks ilgtermiņā. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem Vācijas ekonomikā šogad reģistrēts ekonomiskās izlaides kritums par 0,5 procentiem. Pat federālajam ekonomikas ministram Robertam Habekam bija jākoriģē izaugsmes prognoze no 0,4 procentiem līdz mīnus 0,4 procentiem. Eksperti pieļauj, ka Vācijas izaugsmes potenciāls turpmāk būs tikai aptuveni 0,6 procenti gadā. Šī attīstība lielā mērā ir pašu izraisīta, jo Vācija gadiem ilgi nav ieviesusi pietiekamas strukturālās reformas. Turpretim valstis, piemēram,…

Vācija kļūst par globālās ekonomikas raizēm – valdībai būtu jāīsteno strukturālās reformas
Saskaņā ar amp2.wiwo.de ziņojumu Vācija ir kļuvusi par globālās ekonomikas bažām, un pastāv iespēja, ka tas tā arī paliks ilgtermiņā. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem Vācijas ekonomikā šogad reģistrēts ekonomiskās izlaides kritums par 0,5 procentiem. Pat federālajam ekonomikas ministram Robertam Habekam bija jākoriģē izaugsmes prognoze no 0,4 procentiem līdz mīnus 0,4 procentiem. Eksperti pieļauj, ka Vācijas izaugsmes potenciāls turpmāk būs tikai aptuveni 0,6 procenti gadā.
Šī attīstība lielā mērā ir pašu izraisīta, jo Vācija gadiem ilgi nav ieviesusi pietiekamas strukturālās reformas. Turpretim tādas valstis kā ASV, Francija, Zviedrija un pat Grieķija ir samazinājušas uzņēmumu nodokļus, samazinājušas birokrātiju un atcēlušas darba tirgus regulējumu. Savukārt Vācijā joprojām ir augsts uzņēmumu ienākuma nodokļa slogs un caurlaidīga pensiju sistēma.
Nodokļu slogs korporācijām Vācijā ir starptautiski augsts – vidēji 29,94 procenti. Tikai Japānā un Maltā ir augstāki uzņēmumu nodokļi. Tajā pašā laikā ar algām nesaistītās darbaspēka izmaksas pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugušas par aptuveni 35 procentiem un tagad veido ceturto daļu no darbaspēka izmaksām.
Lai izdzīvotu vietu konkurencē, Minhenes Ifo institūta prezidents Klemenss Fuests aicina samazināt uzņēmumu peļņas nodokļa likmi līdz 25 procentiem. Viņš arī ierosina aizstāt tirdzniecības nodokli ar uzņēmumu ienākuma nodokļa uzrēķinu un pašvaldībām piedalīties vietējā algas nodokļa ieņēmumos.
Arī pensiju sistēmai nepieciešamas plašas reformas. Ceturtā daļa no federālā budžeta jau tiek novirzīta pensijām un pēc 20 gadiem tā varētu būt puse. Tādi eksperti kā RWI pētniecības institūta prezidents Kristofs Šmits uzskata, ka ilgāks darba mūžs ir neizbēgams, un iesaka saistīt pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu. Vācijas ekonomistu priekšsēdētāja Monika Šnicere iet vēl tālāk un iestājas par pensiju mazāk ciešu sasaisti ar algu attīstību.
Jāskatās, vai šādus neērtus ierosinājumus sadzirdēs pašreizējā valdības koalīcija, ko veido SPD, Zaļie un FDP. Neraugoties uz šaubām par atrašanās vietu, ekonomikas ministrs Habeks slavē Vācijas ekonomiku un apgalvo, ka tā ir tikai "nedaudz novārtā".
Avots: saskaņā ar ziņojumu no amp2.wiwo.de
Izlasiet avota rakstu vietnē amp2.wiwo.de