Vācijas eksporta pārpalikumi: kur virzās ekonomikas pārstrukturēšana?

Vācijas eksporta pārpalikumi: kur virzās ekonomikas pārstrukturēšana?

Vācija savā tirdzniecības politikā saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, kam raksturīgs augošs eksporta pārpalikums, īpaši ar ASV. Neskatoties uz panākumiem brīvajā tirdzniecībā, ES Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un daudzi ekonomisti pauž asu kritiku Vācijas ekonomikas politikai. Tas noraida steidzami nepieciešamo paradigmas maiņu, lai vairāk ņemtu vērā iekšzemes ekonomiku. Uz eksportu orientētu uzņēmumu peļņa galvenokārt ieplūst īpašnieku kabatās, savukārt darbinieku ienākumu pieaugums atpaliek no produktivitātes un cenu pieauguma tempa. Tas padara pārdali no apakšas uz augšu skaidru, un citas valstis arvien vairāk kļūst par parādniekiem Vācijas eksporta pārpalikumu dēļ. Vācija pati patērē mazāk, nekā saražo, un eksportē uz šīm valstīm bezdarbu.

Šo ekonomisko apstākļu kontekstā notika tālāka eskalācija saistībā ar ASV valdības tirdzniecības politikas pasākumiem Donalda Trampa vadībā. Bijušais prezidents noteica augstus soda tarifus Vācijas eksportam, īpaši 50% tērauda un alumīnija eksportam. Šīs politikas izraisīja diskusiju par nepieciešamību pārdomāt atkarību no eksporta tirgiem, lai ilgtermiņā nodrošinātu Vācijas ekonomisko stāvokli.

Nepieciešams steidzams remonts

Vācijas ekonomikas politika saskaras ne tikai ar iekšējiem izaicinājumiem, bet arī ar ārēju spiedienu, kas prasa pāreju uz iekšzemes ekonomiku. Lai atrisinātu eksportorientācijas strukturālās problēmas, ir nepieciešama politiska iejaukšanās un visaptveroša makroekonomikas plānošanas koncepcija. Daļa no šīs diskusijas ir par to, ka Vācijai vajadzētu importēt vairāk fosilās enerģijas no ASV, kas vēl vairāk palielina tās atkarību no Amerikas tirgiem.

Globālās ekonomiskās kārtības kontekstā ir skaidrs, ka Trampa ekonomiskajai politikai ir būtiskas sekas ne tikai ASV, bet arī Vācijai. Viņš paļaujas uz agresīvu ārpolitiku, kas balstās uz ASV ekonomiskajām interesēm. Šī stratēģija varētu beigt brīvās tirdzniecības un tarifu paaugstināšanas laikmetu. Pats Tramps ne tikai draudējis ar jauniem tarifiem, bet arī apspriedis ienākuma nodokļa atcelšanu, kam varētu būt būtiskas finansiālas sekas.

Neoliberālo pieeju kritika

Pretrunas Trampa ekonomiskajos uzskatos ir acīmredzamas. Viņš neuzskata par problēmu pieaugošo ienākumu atšķirības starp bagātajiem un vidusmēra iedzīvotājiem un ir pret uz noteikumiem balstītu starptautisko ekonomisko sistēmu. Atšķirībā no iepriekšējām neoliberālajām pieejām Trampa politikā ir redzamas nacionālistiski autoritāra neoliberālisma pazīmes, kas pārvalda valsti kā nekustamo īpašumu kompānija un, galvenais, tiecas pēc lieluma un varas.

Šajā jauktajā situācijā nepieciešamā Vācijas ekonomikas pārstrukturēšana ir vēl neatliekamāka. Pašreizējie ārējie un iekšējie izaicinājumi rada jautājumus ne tikai par konkurētspēju, bet arī par sociālo taisnīgumu Vācijā. Ekonomiskajai kārtībai ir jāatspoguļo ne tikai eksporta tirgu, bet arī vietējo iedzīvotāju un visas Eiropas kopienas vajadzības.