Vācijas stratēģiskā partnerība ar Vidusāzijas valstīm stiprina ekonomiku un apmaiņu, vienlaikus uzsverot neatkarīgu tiesu sistēmu un cilvēktiesības.

Vācijas stratēģiskā partnerība ar Vidusāzijas valstīm stiprina ekonomiku un apmaiņu, vienlaikus uzsverot neatkarīgu tiesu sistēmu un cilvēktiesības.

Ilgu laiku no Vācijas viedokļa tādas valstis kā Kazahstāna, Uzbekistāna un Turkmenistāna bija reģions lielvaru Krievijas un Ķīnas ēnā ar tikai mērenu interesi. Tomēr tagad tas mainās, jo Vācija pirmo reizi ir piekritusi stratēģiskai partnerībai ar piecām bijušajām padomju Vidusāzijas republikām. Šī partnerība ir paredzēta, lai "stiprinātu un uzlabotu" esošo sadarbību, jo īpaši ekonomikas, enerģētikas, klimata, vides, reģionālās sadarbības un pilsoņu apmaiņas jomās, teikts kopīgajā paziņojumā pēc pirmā samita starp kancleru Olafu Šolcu un Centrālāzijas valstu vadītājiem. Nākamajā gadā Vidusāzijā ir plānoti turpmāki samiti.

Vidusāzijas reģionā dzīvo gandrīz 80 miljoni iedzīvotāju, un platība ir aptuveni vienpadsmit reizes lielāka par Vāciju un aptuveni atbilst visai Eiropas Savienībai ar tās 27 dalībvalstīm. Reģions ilgu laiku atradās Ķīnas un Krievijas ēnā, taču Krievijas uzbrukuma Ukrainai dēļ Krievija Vācijai vairs nav nozīmīgs enerģijas piegādātājs. Šī iemesla dēļ kanclera Šolca federālā valdība meklē jaunus partnerus, lai mazinātu ekonomisko atkarību no Ķīnas.

Izejvielu atradnes Vidusāzijas valstīs ir īpaši interesantas Vācijai, īpaši Kazahstānai, kas kā reģiona spēcīgākā ekonomika jau apgādā ar naftu Švedtas naftas pārstrādes rūpnīcu un tiek uzskatīta par potenciālu partneri ūdeņraža ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem. Tomēr bažas rada arī cilvēktiesību pārkāpumi dažās Vidusāzijas valstīs.

Šī stratēģiskā partnerība ar Vidusāziju ir nozīmīgs solis Vācijai savu ekonomisko attiecību dažādošanas virzienā. Ietekme uz tirgu un finanšu sektoru varētu izpausties pieaugošajās investīcijās un tirdzniecības attiecībās starp Vāciju un Centrālāzijas valstīm. Jo īpaši Vācijas uzņēmumi varētu gūt labumu no izejvielu atradnēm un citām ekonomiskajām iespējām reģionā.

Avots: saskaņā ar ziņojumu no www.schwarzwaelder-bote.de