Dīrs aicina veikt drosmīgas reformas: koalīcija zem spiediena uz ekonomisko izaugsmi!

Dīrs aicina veikt drosmīgas reformas: koalīcija zem spiediena uz ekonomisko izaugsmi!

Liels spiediens uz koalīciju: nepieciešamas izmaiņas ekonomikas politikā. FDP partijas līderis Kristians Dīrs aicina veikt "drosmīgas reformas", lai nodrošinātu Vācijas ekonomisko rīcībspēju. Diskusijā ar Sandru Maišbergeri tika izskatīti luksoforu partiju (SPD, Zaļie, FDP) ekonomiskie plāni, Dīram norādot uz kursa maiņas steidzamību.

Moderators viņam jautāja, vai parādu bremze ir vērsta pret ekonomiku. Pēc ekonomista Ahima Trūgera domām, ekonomikas izaugsme līdz 2025. gadam varētu būt 5%, ja tiks veikti atbilstoši pasākumi. Dīrs kritizēja investīciju samazināšanu federālajā budžetā no 17% līdz tikai 10% un aicināja saglabāt iepriekšējās valdības investīciju līmeni.

Strīds par investīcijām un plānošanas drošību

Manuela Švesiga no SPD enerģiski iebilda pret Dürr un uzsvēra, ka papildu investīcijas nodrošinās plānošanas drošību. Viņa lika noprast, ka speciālais fonds tiks sadalīts pašvaldībām un netiks izmantots patērētāju tēriņiem. Dürr pašreizējo politiku raksturoja kā "manevru staciju", kas kaitē nākamajām paaudzēm, un aicināja nodrošināt kapitāla segumu sociālajā apdrošināšanā, lai nodrošinātu finansiālo ilgtspēju.

Viņš brīdināja, ka bez izmaiņām koalīcijas līgumā turpināsies nulles izaugsmes temps. Nākotnē arī enerģētikas politika jādomā “pilnīgi jaunā un plašākā” veidā. Šajā kontekstā viņš aicināja pieņemt kodolsintēzes likumu, lai veicinātu kodolsintēzi Vācijā. Savukārt Švesigs kritizēja plānoto tīkla paplašināšanas izmaksu sadali iedzīvotājiem un ekonomikai.

Klimata aizsardzība kā finansiāls izaicinājums

Attiecībā uz klimata aizsardzību Vācijā, kas kļūst par nozīmīgu finanšu būvlaukumu, paveras ekonomiskās diskursa papildu dimensijas. Pastāv liela neskaidrība par nepieciešamo investīciju finansēšanu. Parādu bremze tiek apspriesta kā iespējamā finansējuma pieeja. Saskaņā ar pētniecības institūtu aplēsēm nepieciešamajām investīcijām elektrolīnijās, e-uzlādes stacijās un modernā dzelzceļa tīklā nākamajos desmit gados ir nepieciešamas vienreizējas investīcijas vismaz 600 miljardu eiro apmērā.

Daži institūti pat lēš, ka šī vajadzība ir aptuveni 100 miljardi eiro gadā. Salīdzinājumam, pašreizējais federālais budžets ir aptuveni 450 miljardi eiro gadā. Ulrihs Klūs no Darmštates Lietišķo zinātņu universitātes uzskata, ka šīs aplēses ir piesardzīgas un atbalsta aizdevumu piešķiršanu finansējumam.

Politiskās reakcijas un parādu bremze

Politiskā reakcija uz parādu bremzi ir dažāda: kreisie aicina to atcelt, savukārt Zaļie un SPD cenšas reformēt. Savukārt Savienība, FDP un AfD ir apņēmušās saglabāt parādu bremzi. Šie uzskati iezīmē skaidru plaisu politiskajā ainavā, jo Savienība un FDP koncentrējas uz ekonomisko izaugsmi, nevis jaunu aizdevumu ņemšanu.

Diskusija par parādu bremzi kļūst arvien karstāka, jo Kārena Pitela no Ifo institūta uzsver, ka ekonomiku un klimatu nevajadzētu skatīt atsevišķi. SPD un Zaļie plāno ieviest "Vācijas fondu" investīcijām ar kredītu palīdzību, savukārt iespējamā jaunā valdības koalīcija varētu mērķēt uz iezīmētu jaunu īpašo parādu klimata aizsardzībai un drošībai.

Kopumā joprojām ir skaidrs, ka pastāv ievērojama plaisa starp nepieciešamajām investīcijām un reāli pieejamajiem līdzekļiem, un šo situāciju vēl vairāk veicina pašreizējās diskusijas koalīcijā.