Enerģijas izmaksas strauji krītas? CDU virza reformas pirms vasaras!

Enerģijas izmaksas strauji krītas? CDU virza reformas pirms vasaras!

Nesenā paziņojumā CDU parlamenta grupas vadītājs Jenss Špāns pauda atbalstu enerģijas izmaksu samazināšanai. Mērķis ir nodrošināt plānošanas drošību elektroenerģijas nodokļu un tīkla nodevu kritumam līdz vasarai, sākot ar janvāri. Tā ir daļa no plašas politikas iniciatīvas, kas ietver arī ieguldījumu paātrināšanu. Bundestāgam un Bundesrātam savlaicīgi jālemj par investīciju nolietojuma iespējām līdz 30 procentiem.

Turklāt Spahn paziņoja, ka birokrātijas samazinājumam šogad vajadzētu būt manāmam. Tas ietver saņemšanas prasības atcelšanu, ziņošanas pienākumu samazināšanu un pretrunīgi vērtētā piegādes ķēdes likuma svītrošanu. Kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Špāns ir apņēmies pārskatīt šo likumu, lai samazinātu birokrātiskos šķēršļus un nodrošinātu Vācijas ekonomikas konkurētspēju.

Ekonomiskie apstākļi un prognozes

Ekonomistu ekonomiskās prognozes Vācijai zīmē drūmu ainu. 2025. gadā tiek prognozēts 0,0 procentu pieaugums, un ekonomika jau trīs gadus atrodas stagnācijā. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja šo vērtējumu, arī aprīlī novērtējot iekšzemes kopproduktu (IKP) 0,0% apmērā. Tāpat tiek atzīmēts, ka IKP neņem vērā pievienotās vērtības pakalpojumus, ko Vācijas uzņēmumi sniedz ārvalstīs.

Neskatoties uz ekonomikas rādītāju stagnāciju, nodokļu ieņēmumi aprīlī pieauga par aptuveni 10 procentiem līdz 286,3 miljardiem eiro pirmajā ceturksnī. Ir palielinājušies īpaši valsts nodokļi, jo īpaši mantojuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodošanas nodoklis. Turpretim ieņēmumi no enerģijas, transportlīdzekļu un elektroenerģijas nodokļiem samazinājās. Šī neatbilstība izraisa kritiku par valsts pilsoniskās sabiedrības resursu patēriņu.

Pārskatu un sociālo diskusiju kritika

Ulrihs Vosgerau pauda bažas par medijos izskanējušajām ziņām par labējo ekstrēmismu. Viņš brīdināja par dramatisku demonstrāciju un iespējamo labējo ekstrēmistu incidentu pieaugumu. Diskusijas par klimata pārmaiņām un bērnu un jauniešu CO2 vainu izraisa arī strīdus. Šajā kontekstā tika citēts bijušais kanclers Helmuts Šmits, kura kritiskās pozīcijas debatēs tiek ņemtas vērā.

Tikmēr starptautiskajā ekonomikā tiek apspriesta ES piegādes ķēdes likuma ieviešana. Saskaņā ar ES Komisijas 2020. gada pētījumu, brīvprātīgie standarti ES nav devuši vēlamo efektu. Tikai trešdaļa ES uzņēmumu veic uzticamības pārbaudi attiecībā uz cilvēktiesībām, vides aizsardzību un darba standartiem. Šajā kontekstā Darba kamera (AK) pasūtīja pētījumu, lai izpētītu Piegādes ķēdes likuma iespējamo ekonomisko ietekmi.

Šī pētījuma rezultāti, ko veica BFI Vīnes Lietišķo zinātņu universitāte sadarbībā ar FIAN Austria un Fundación Sol Santjago de Čīlē, liecina, ka attīstītāks ES piegādes ķēdes likums var veicināt labklājības pieaugumu globālajos dienvidos un uzlabot darba apstākļus. Pētījuma autori nonāk pie secinājuma, ka efektīvam likumam var būt pozitīva ekonomiskā ietekme gan uz globālajiem dienvidiem, gan uz Eiropas ekonomiku.

Jāskatās, cik lielā mērā politiskie pasākumi un ekonomiskā attīstība turpmākajos mēnešos ietekmēs ekonomisko situāciju un sociālos apstākļus Vācijā un Eiropā. Debatēm par piegādes ķēdes likumu un saistītajiem ekonomiskajiem riskiem un iespējām, visticamāk, būs galvenā loma.

Lai iegūtu plašāku informāciju par ES Piegādes ķēdes likuma ekonomisko ietekmi, varat izlasīt detalizētu analīzi Darba kameras tīmekļa vietnē: Darba palāta. Papildus piedāvājumi Tichy ieskats plaša pamatinformācija par politiskajām prasībām un pašreizējo ekonomisko situāciju Vācijā.