Vācijas ekonomikas atdalīšana no Ķīnas: finanšu eksperti brīdina par riskiem un aicina ievērot tuvību

Vācijas ekonomikas atdalīšana no Ķīnas: finanšu eksperti brīdina par riskiem un aicina ievērot tuvību

Saskaņā ar www.sueddeutsche.de ziņojumu Vācijas uzņēmumu vadītāji un Ķīnas tirdzniecības ministrs ir vienojušies, ka Vācijas ekonomikas atdalīšana no Ķīnas ekonomikas nav Vācijas uzņēmumu interesēs. Šī attīstība ir atspoguļota jaunajā Ķīnas stratēģijā, kas nesen tika publicēta.

Tikšanās starp Vācijas Mašīnbūves asociācijas (VDMA) prezidentu Kārli Haeusgenu un Ķīnas tirdzniecības ministru Vanu Ventao ir parādījušas, ka Ķīnas valdība sāk "šarmu ofensīvu" pret ārvalstu uzņēmumiem un investoriem. Tas ir tāpēc, ka Ķīnas ekonomika ir pakļauta spiedienam. Pēc Ķīnas Covid politikas izbeigšanas sekas ir mazākas, nekā gaidīts, un būvniecības nozare kavē investīcijas. Arī inflācija Eiropā un ASV ietekmē pieprasījumu pēc Ķīnas produktiem.

Daudzu ārvalstu uzņēmēju un investoru uzticība Ķīnas tirgum ir cietusi, jo īpaši stingrās Korona politikas un reformu trūkuma un lielākas atvērtības dēļ. Bažas izraisījis arī spiegošanas apkarošanas likums, kas nosaka sodu par datu pārsūtīšanu uz ārvalstīm.

Vācu uzņēmumi piedzīvoja “lemmingam līdzīgu Ķīnas bumu” gados pirms Koronas krīzes, taču tagad pastāv “klasteru risks”. Tas ir atspoguļots arī VDMA aptaujā, kurā 45 procenti uzņēmumu paziņoja, ka pārdomā savu Ķīnas stratēģiju. Ģeopolitiskie riski, tirgus vājināšanās un neizdevīgā situācija salīdzinājumā ar Ķīnas uzņēmumiem ir šī lēmuma galvenie iemesli.

Ķīnas valdība ir nobažījusies par šiem notikumiem. Tai ir vajadzīgi starptautiski investori un ārvalstu tehnoloģijas, lai tā kļūtu neatkarīgāka no tirdzniecības ar ārvalstīm. Pekinas lielākās bailes ir ASV vadītā liberālo valstu alianse. Šī iemesla dēļ Ķīna ir vērsusies pret retzemju metālu eksporta kontroli, kas ražotājiem ir nepieciešama mikroshēmām.

Ķīnas valdība kritizē Vācijas debates par atkarību no svarīgām Ķīnas ekonomikas nozarēm. Tomēr valsts un partijas līderis Sji Dzjiņpins cenšas padarīt valsti neatkarīgāku no tirdzniecības ar ārvalstīm, izmantojot “divu ķēžu” stratēģiju.

Situāciju vēl sarežģītāku padara Ukrainas karš, kurā Pekina atstāj ambivalentu iespaidu. Lai gan tā sevi parāda kā miera starpnieku, tā nekad nav nosodījusi Krievijas agresiju.

Šie notikumi var ietekmēt tirgu un finanšu nozari. Mazāka uzticība Ķīnas tirgum var izraisīt ārvalstu investīciju samazināšanos un pieprasījuma samazināšanos pēc Ķīnas produktiem. Turklāt ģeopolitiskie riski un trūkumi valsts projektos var likt Vācijas uzņēmumiem pārdomāt savu Ķīnas stratēģiju un atrast alternatīvus tirgus.

Avots: saskaņā ar ziņojumu no www.sueddeutsche.de