Suche
Mein Konto
Eiropas valstu vadītāji aicina mainīt ekonomikas politiku
ES plāno stiprināt iekšzemes ekonomiku, pielāgojot savu ekonomikas politiku tādiem aktuāliem izaicinājumiem kā konkurence un subsīdiju politika. Uzmanības centrā ir investīcijas, kapitāla tirgu savienība un efektīva uzraudzība. Uzziniet, kā Eiropa vēlas virzīt savu ekonomiku uz priekšu!
Eiropas valstu vadītāji aicina mainīt ekonomikas politiku
ES valstu un valdību vadītāji sanāk kopā, lai starptautiskās sabiedrības ekonomisko politiku pielāgotu pašreizējiem izaicinājumiem. Ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi un dažu valstu subsīdiju politiku, tās atzīst nepieciešamību pēc ekonomikas politikas izmaiņām. Viņi uzsver, ka, neskatoties uz pasaules lielākā vienotā tirgus statusu, Eiropa vēl nav pilnībā sasniegusi savu potenciālu. Kļūst skaidrs, ka Eiropa saskaras ar pieaugošu konkurenci no ASV un Ķīnas puses, kas saviem uzņēmumiem dod priekšrocības, izmantojot lielas subsīdijas.
Lai nepaliktu malā, naudas mobilizācijai ir izšķiroša nozīme. Līderi aicina piešķirt lielāku finansējumu gan no valsts, gan privātiem avotiem, lai ieguldītu galvenajās stratēģiskajās jomās un infrastruktūrā. Privātpersonu un uzņēmumu naudas mobilizācija tiek uzskatīta par prioritāti. Īpašā ziņojumā uzsvērts, ka ES privātie uzkrājumi ir 33 triljoni eiro, galvenokārt skaidras naudas un noguldījumu veidā. Katru gadu aptuveni 300 miljardu eiro Eiropas pilsoņu ietaupījumi aizplūst uz ārzemēm, galvenokārt uz ASV.
Valstu un valdību vadītāji uzstāj uz Kapitāla tirgu savienības paātrinātu attīstību kā atslēgu privātā kapitāla atraisīšanai. Viņi arī strādā, lai virzītu darbu, lai saskaņotu valsts uzņēmumu maksātnespējas noteikumu aspektus. Vēl viena prioritāte ir ES kapitāla tirgu efektīvāka uzraudzība un iedzīvotāju finanšu zināšanu stiprināšana. Šolcs ir optimistisks par progresu Eiropas kapitāla tirgu apvienošanā, lai veicinātu izaugsmi Eiropā.
Notiek diskusija par lielāku valsts atbalstu un birokrātijas mazināšanu. Jānorāda Eiropas Investīciju bankai un ES ilgtermiņa budžetam. Notiek diskusijas par lielāku valsts atbalstu Eiropā, lai mazinātu valsts atbalsta ietekmi citās valstīs. Ziņojumā ir ierosināts ieviest stingrākus valsts atbalsta noteikumus valsts līmenī un padarīt pieejamu vairāk valsts līdzekļu ES mēroga projektiem. Tāpat tiek prasīts samazināt birokrātisko slogu uzņēmumiem un valsts iestādēm.