Suche
Mein Konto
Eiropas ekonomikas politikas izmaiņas: nākotnes atslēga
ES samitā tiek lemts par pasākumiem vietējās ekonomikas stiprināšanai: diskusija par investīcijām, kapitāla tirgu savienību un valsts atbalstu. Esiet informēts!
Eiropas ekonomikas politikas izmaiņas: nākotnes atslēga
Ekonomiskie izaicinājumi, gan iekšējie, gan ārējie, ir likuši ES valstu un valdību vadītājiem aicināt pielāgot starptautiskās sabiedrības ekonomikas politiku. Briselē notikušajā samita noslēguma paziņojumā viņi uzsvēra nepieciešamību mainīt ekonomikas politiku, ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi un nevienlīdzīgo subsīdiju praksi. Kanclers Olafs Šolcs uzsver ES iekšējā tirgus neizmantoto potenciālu un efektīvas stratēģijas nozīmi, lai to pilnībā izmantotu.
ES piedzīvo pastiprinātu konkurenci, jo īpaši no ASV un Ķīnas, kas sniedz saviem uzņēmumiem priekšrocības, izmantojot dāsnas subsīdijas. Lai izturētu šo spiedienu, ES vadītāji uzsver resursu mobilizāciju kā galveno ieguldījumu faktoru. ES Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels iestājas par publiskā un privātā finansējuma apvienošanu, lai veicinātu ieguldījumus galvenajās stratēģiskās jomās un infrastruktūrā.
Īpašajā ziņojumā, ko sagatavojis Enrico Letta, ir uzsvērts, cik svarīgi ir mobilizēt līdzekļus no privātpersonām un uzņēmumiem 33 triljonu eiro vērtībā no esošajiem privātajiem uzkrājumiem ES. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka aptuveni 300 miljardu eiro Eiropas iedzīvotāju uzkrājumi katru gadu tiek novirzīti uz ārvalstīm, jo īpaši uz ASV. Tāpēc valstu un valdību vadītāji aicina paātrināt Kapitāla tirgu savienības ieviešanu, lai piesaistītu privāto kapitālu un attīstītu pārrobežu investīciju produktus.
ES plāno arī uzlabot kapitāla tirgu uzraudzības efektivitāti un stiprināt iedzīvotāju finanšu pratību, lai veicinātu ieguldījumus. Kanclers Šolcs ir optimistisks par Eiropas kapitāla tirgu konverģenci un uzsver mazattīstītā ES kapitāla tirgus lomu kā galveno cēloni zemākai izaugsmes dinamikai salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem.
Diskusija starptautiskajā sabiedrībā risinās arī par iespēju palielināt valsts atbalstu un samazināt birokrātiju, lai kompensētu Ķīnas un ASV palīdzības sekas. Liela uzmanība tiek pievērsta Eiropas Investīciju bankas lomai un ES ilgtermiņa budžetam, kā arī stingrāku valsts atbalsta noteikumu izveidei nacionālā līmenī un finansējuma palielināšanai ES projektiem no dalībvalstu puses. Valstu un valdību vadītāji uzdod Komisijai samazināt birokrātisko slogu uzņēmumiem un iestādēm, lai ekonomikas politika būtu piemērota nākotnei.