Finanšu eksperts atklātās vēstulēs kritizē IHK priekšniekus un DGB – ko tas nozīmē ekonomikai?
Saskaņā ar www.augsburger-Allgemeine.de ziņojumu, IHK priekšnieki no Austrumvācijas atklātā vēstulē asi kritizēja luksoforu koalīciju un aicināja veikt fundamentālas kursa korekcijas ekonomikas interesēs. Vācijas Arodbiedrību federācija (DGB) reaģēja asi un apsūdzības raksturoja kā nepamatotas un pieņēmušas. Tika risināta neapmierinātība ar federālo politiku, taču prasības lielākoties palika neskaidras. IHK vadītāji tika kritizēti par to, ka viņi pārstāv neoliberālu programmu, kas veicina sabiedrības šķelšanos ar pārdali no apakšas uz augšu. Prasība atbrīvot uzņēmumus no nodokļiem, nodevām un darbaspēka izmaksām tika uzskatīta par problemātisku, jo šī attīstība izraisīja šķelšanos...

Finanšu eksperts atklātās vēstulēs kritizē IHK priekšniekus un DGB – ko tas nozīmē ekonomikai?
Saskaņā ar ziņojumu www.augsburger- Allgemeine.de IHK priekšnieki no Austrumvācijas atklātā vēstulē asi kritizēja luksoforu koalīciju un aicināja veikt fundamentālas kursa korekcijas ekonomikas interesēs. Vācijas Arodbiedrību federācija (DGB) reaģēja asi un apsūdzības raksturoja kā nepamatotas un pieņēmušas. Tika risināta neapmierinātība ar federālo politiku, taču prasības lielākoties palika neskaidras. IHK vadītāji tika kritizēti par to, ka viņi pārstāv neoliberālu programmu, kas veicina sabiedrības šķelšanos ar pārdali no apakšas uz augšu.
Pieprasījums pēc nodokļu, nodevu un darbaspēka izmaksu atvieglojumiem uzņēmumiem tika uzskatīts par problemātisku, jo šī attīstība varētu veicināt sabiedrības šķelšanos. Tāpat DGB uzsvēra, ka lielāki sociālie pabalsti nedod stimulu nestrādāt un īstā problēma ir zemās algas.
Vēstulē kancleram Šolcam IHK vadītāji apsprieda arī Vācijas starptautisko konkurētspēju un sociālo kohēziju. Viņi baidās, ka viena Austrumvācijas federālā zeme pēc nākamās kļūs par labējo ekstrēmistu iekāres vietu un ekonomikas tranzīta valsti.
Šīs atklātās diskusijas un nesaskaņas starp uzņēmējiem un arodbiedrībām var radīt nenoteiktību tirgū. Tas varētu satraukt investorus un uzņēmumus un ietekmēt viņu lēmumus. Ir svarīgi, lai federālā valdība risinātu abu pušu bažas, lai nodrošinātu līdzsvarotu politiku un saglabātu tirgus drošību.
Pastāvīgās atšķirības starp uzņēmumu pārstāvjiem un arodbiedrībām var ietekmēt arī sabiedrības uzticību ekonomikas stabilitātei. Tas var izraisīt piesardzīgāku patērētāju attieksmi un vispārējus nemierus finanšu sektorā. Jāskatās, kā šīs diskusijas un pretējie viedokļi ilgtermiņā ietekmēs ekonomiku un tirgu.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.augsburger-Allgemeine.de