Finanšu ekspertu analīze: Lindners un Habeks ir vienisprātis par ekonomisko situāciju – vai Vācijas ekonomikai ir vajadzīgi abi? Konflikts starp ekonomiku un ekoloģiju kā valdības neveiksme?
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.rnd.de ziņojumu federālais finanšu ministrs Kristians Lindners (FDP) un federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks (zaļie) ir nobažījušies par Vācijas ekonomikas joprojām vājo izaugsmi. Kamēr Lindners iestājas par ekonomikas politikas maiņu, samazinot regulējumu un birokrātiju, Habeks koncentrējas uz zaļo ekonomikas pārstrukturēšanu. Abiem politiķiem ir atšķirīgas ekonomiskās politikas filozofijas, kas saduras, taču tiek uzsvērts, ka Vācijas ekonomikai nav vajadzīgs tikai Habeks vai Lindners, lai pārvarētu tās vājo fāzi, bet gan abi. Habekam ir taisnība – bet arī Lindneram. Izanalizējot rakstu, redzams, ka tādi starptautiskie konkurenti kā Ķīna un ASV ir masveidā un lielā mērā ar parādiem finansēti...

Finanšu ekspertu analīze: Lindners un Habeks ir vienisprātis par ekonomisko situāciju – vai Vācijas ekonomikai ir vajadzīgi abi? Konflikts starp ekonomiku un ekoloģiju kā valdības neveiksme?
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.rnd.de ziņojumu federālais finanšu ministrs Kristians Lindners (FDP) un federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks (zaļie) ir nobažījušies par Vācijas ekonomikas joprojām vājo izaugsmi. Kamēr Lindners iestājas par ekonomikas politikas maiņu, samazinot regulējumu un birokrātiju, Habeks koncentrējas uz zaļo ekonomikas pārstrukturēšanu. Abiem politiķiem ir atšķirīgas ekonomiskās politikas filozofijas, kas saduras, taču tiek uzsvērts, ka Vācijas ekonomikai nav vajadzīgs tikai Habeks vai Lindners, lai pārvarētu tās vājo fāzi, bet gan abi.
Habekam ir taisnība, bet arī Lindneram
Izanalizējot rakstu, redzams, ka starptautiskie konkurenti, piemēram, Ķīna un ASV, īsteno masveida un lielā mērā no parāda finansētas ekonomikas stimulēšanas programmas, lai veicinātu savu ekonomiku pārstrukturēšanu, savukārt Vācija vēl nav atradusi atbilstošu reakciju. Tajā pašā laikā Lindners kritizē pārmērīgo administrāciju, birokrātiskos noteikumus un grezno labklājības valsti. Tāpat tiek uzsvērts, ka luksoforu valdībai pēdējo desmitgažu laikā ir nācies saskarties ar vairāk strukturālu problēmu un ārējiem satricinājumiem nekā jebkurai valdībai. Tomēr, izņemot gāzes trūkuma novēršanu un kvalificētu strādnieku imigrācijas likumu, tas ir maz palīdzējis ekonomikas problēmu risināšanā. Dažus izaugsmes riskus patiešām nozīmīgus padarīja tikai nemitīgie strīdi starp valdības partijām.
Šīs ekonomikas politikas bloķēšanas sekas var būt nopietnas tirgū un finanšu sektorā. Valdības vienotības trūkums un nekonsekventa stratēģija rada plānošanas nenoteiktību, finansējuma trūkumu un augstas enerģijas izmaksas, kas var vēl vairāk vājināt ekonomiku. Taču pašreizējo ekonomisko problēmu risināšanai ir nepieciešami kopīgi centieni un saskaņots ekonomikas politikas plāns. Ja valdības partijas turpinās bloķēt un nespēs atrast kopīgu kursu, negatīvā ietekme uz ekonomiku var vēl vairāk saasināties.
Tāpēc ir būtiski, lai valdības partijas vienotos par kopīgu ekonomikas politikas plānu atlikušajam likumdošanas periodam, lai atrisinātu ekonomiskās problēmas un gūtu no tām politisku labumu. Pretējā gadījumā pastāv ekonomiskās situācijas turpmākas pasliktināšanās risks, kas var nopietni ietekmēt arī finanšu sektoru.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.rnd.de