Finanšu eksperti: ziemeļnieki pieprasa ievērot finansējuma saistības enerģētikas pārejai

Finanšu eksperti: ziemeļnieki pieprasa ievērot finansējuma saistības enerģētikas pārejai

Saskaņā ar ziņojumu www.sueddeutsche.de, piecas ziemeļu federālās zemes ir aicinājušas federālo valdību ievērot savas finansēšanas saistības enerģētikas pārejai. Hamburgas mērs Pīters Čenčers uzsvēra, ka federālās valdības apņemšanās veicināt inovāciju projektus ir jāīsteno. Tas tika nolemts enerģētikas konvencijā Hamburgā, kuras mērķis ir stiprināt rūpniecību un paātrināt enerģētikas pāreju. Ziemeļvācijas valstis uzskata sevi par izdevīgām pozīcijām veiksmīgai pārejai uz enerģētiku, taču tās pieprasa elektroenerģijas tilta cenu energoietilpīgiem uzņēmumiem, lai saglabātu konkurētspēju kā svarīgas pamatrūpniecības vietas.

Nu, federālās valdības pašreizējie mērķi ir ambiciozi un nepieciešami, lai Vācija saglabātu konkurētspēju. Taču Federālā Konstitucionālā tiesa ir aizliegusi federālajai valdībai pārdalīt aptuveni 60 miljardus eiro aizdevumos, kas sākotnēji bija paredzēti Koronas pasākumiem klimata aizsardzībai. Tas liek apšaubīt daudzus projektus no federālā klimata un pārveides fonda. Tas ir milzīgs izaicinājums, jo ir jāpilda jau uzņemtās saistības.

Turklāt Hamburgas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Norbertam Ostam un Ziemeļu DGB priekšsēdētājai Laurai Pūtai ir atšķirīgi viedokļi par federālās parādu bremzes apturēšanu. Pūts aicināja apturēt apturēšanu, savukārt Osts šādas prasības raksturoja kā pilnīgi nepareizu signālu un uzsvēra, ka finanšu stabilitāte ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās labklājības priekšnoteikumiem. Hamburgas mērs principā noraidīja parādu bremžu apturēšanu, jo ārkārtas lēmumi neapšauba pašu parādu bremzi.

Klimatam draudzīgā rūpniecības pārveide Vācijas ziemeļos jau ir progresējusi. Uzņēmumi, piemēram, Aurubis, ir atraduši veidus, kā ietaupīt CO2 vara ražošanā, jo īpaši izmantojot ūdeņradi. Tomēr augstākas ūdeņraža izmaksas salīdzinājumā ar dabasgāzi rada izaicinājumu, jo ūdeņradis ir trīs līdz četras reizes dārgāks. CO2 cenas pieaugums to nemainīs, jo tas attiecas tikai uz ES.

Vācijas ziemeļvalstu prasības un to lēmumi būtiski ietekmēs finanšu sektoru, īpaši attiecībā uz inovāciju projektu veicināšanu un enerģētikas pārejas finansēšanas struktūru. Ja federālās valdības saistības netiks pildītas, tas var izraisīt investīciju samazināšanos klimata projektos un enerģētikas pārejas palēnināšanos. Šī politiskā un ekonomiskā nenoteiktība varētu ietekmēt vēlmi investēt reģionā un novest pie energoietilpīgo nozaru atrašanās vietas pasliktināšanās.