GBC sāk petīciju: MVU stiprināšana labākai Vācijai!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

GBC atbalsta petīciju, lai Vācijā veicinātu uz kapitāla tirgu orientētus MVU, savukārt Bundesbanka apspriež ekonomikas politikas pasākumus.

GBC sāk petīciju: MVU stiprināšana labākai Vācijai!

GBC ir paziņojusi, ka atbalsta uz kapitāla tirgu orientētu mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas petīciju, kas ir apņēmusies mērķtiecīgi atbalstīt MVU Vācijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot apstākļus biržā kotētiem uzņēmumiem Federatīvajā Republikā. Saskaņā ar Bonda ceļvedis Uz spēles ir liktas vairākas galvenās prasības, tostarp ieguldījumu veicināšana uz kapitāla tirgu orientētos MVU un uz akcijām balstīta pensiju nodrošināšana. Ir arī aicinājumi samazināt regulējošos šķēršļus, lai nostiprinātu Vāciju kā IPO vietu.

GBC izpilddirektors Manuels Holzle uzsver uz kapitāla tirgu orientētu vidēja lieluma uzņēmumu nozīmi novatoriskā spēka, nodarbinātības un reģionālās vērtības radīšanā. Interešu grupas prezidents Ingo Vēgeničs gan kritizē jauno koalīcijas līgumu starp CDU/CSU un SPD. Viņaprāt, nepietiekama uzmanība pievērsta kapitāla tirgu orientētu uzņēmumu bažām. Līgumā termins “birža” ir minēts tikai vienu reizi saistībā ar dzīvnieku labturību, savukārt kapitāla tirgus galvenokārt tiek aplūkots ar terminu “kapitāla tirgus regulēšana”.

Izaugsmes pieejas Vācijā

Plašākā kontekstā Bundestāga banka aplūkoja ekonomiskās politikas pasākumus lielākai izaugsmei Vācijā. Nesenā runa paredz, ka potenciālā izaugsme Vācijā ir tikai 0,4 procenti gadā, kas ir samazinājums par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar pēdējo desmit gadu. To var redzēt arī salīdzinājumā ar citām ES valstīm, kur Vācija uzrāda šo tendenci, to neņemot vērā. The Bundesbank arī savā pēdējā sanāksmē samazināja galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem, kas bija paredzētas, lai norādītu uz progresu cenu stabilitātes jomā.

Bundesbanka koncentrējas uz priekšlikumu izstrādi ekonomikas izaugsmes palielināšanai, nevis tikai uz parādu rīcības brīvību. Viņu apsvērumu centrā ir parādu bremžu reforma un investīciju palielināšana. Ir jāizveido pasākumu kopums, lai novērstu vājo izaugsmi, nevis tikai paļauties uz lielāku parādu.

Uzlabojumu stratēģijas

Runa aptver trīs centrālos tematiskos blokus: darbu, enerģiju un korporatīvo dinamiku. **darba piedāvājumu** jomā tiek norādīts, ka demogrāfiskās pārmaiņas izraisa darbinieku trūkumu. Sākuma punkti ir nepilnas slodzes darbinieku, īpaši sieviešu, darba laika palielināšana un uz darba tirgu orientētas migrācijas veicināšana.

**Enerģētikas sektorā** mērķis ir līdz 2045. gadam panākt klimatneitrālu transformāciju. Šeit ir nepieciešamas lielas investīcijas, un galvenie aspekti ir vienota CO₂ cenu noteikšana un enerģētikas infrastruktūras plānošana. Turklāt ir jāatceļ klimatam kaitīgās subsīdijas un ciešāk jāintegrē Eiropas enerģijas tirgi.

Visbeidzot, tiek uzsvērts, cik svarīgi ir stiprināt **uzņēmuma dinamiku** Vācijā. Ir jārisina tādas negatīvās tendences kā vājas uzņēmējdarbības investīcijas un ražīguma pieauguma samazināšanās. Tas jāpanāk, samazinot birokrātiju, atvieglojot uzņēmējdarbības uzsākšanu un samazinot nodokļu slogu.

Bundesbankas secinājumi pastiprina nepieciešamību īstenot ierosinātos pasākumus ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Tiek izceltas Vācijas stiprās puses, piemēram, stabilas institūcijas un inovatīvi uzņēmumi. Visbeidzot, ir vēlams aicinājums uz ciešāku sadarbību Eiropā, jo īpaši ekonomikas un drošības politikas jautājumos.