Zaļā ekonomikas politika un deindustrializācija: ekonomista vērtējums

Zaļā ekonomikas politika un deindustrializācija: ekonomista vērtējums

Zaļajiem un biznesam ir sarežģītas attiecības. Daudzi uzņēmumu īpašnieki vaino zaļos birokrātiju, augstās enerģijas cenas un pārmērīgu regulējumu. Rolands Bergers, tāda paša nosaukuma vadības konsultāciju uzņēmuma dibinātājs, pat apgalvo, ka Zaļo politika apdraud Vāciju kā uzņēmējdarbības vietu un noved pie deindustrializācijas. Bet vai tas tiešām tā ir?

Rūpniecības asociācijas nevēlas komentēt zaļo ekonomisko politiku. Ekonomists Joahims Ragnics no Drēzdenes Ifo institūta deindustrializāciju uzskata par pārspīlētu. Viņš norāda, ka jau pastāv klimata aizsardzības likums, kas tika pieņemts pirms pēdējām federālajām vēlēšanām un kura mērķis ir līdz 2045.gadam Vāciju padarīt klimatneitrālu.

Tomēr situācija mainījās Ukrainas kara dēļ. Šis konflikts Eiropā padarīja enerģijas trūkumu un dārgu. Pēc Ragnica teiktā, tas nozīmē, ka daudzi rūpniecības uzņēmumi un privātās mājsaimniecības var nespēt veikt nepieciešamās korekcijas. Ragnics uzskata, ka zaļie ir pārāk ambiciozi un cenšas Vāciju padarīt par pionieri enerģētikas pārejā. Ja citas valstis nesekos šim piemēram, tas maz ietekmēs klimata aizsardzību, taču radīs augstas enerģijas izmaksas un, iespējams, energoietilpīgu uzņēmumu aiziešanu.

Arī Federālā vidējo uzņēmumu asociācija kritizē zaļos. Tie atstāj neizmantotu iespēju padarīt enerģiju lētāku, kas kaitē ekonomikai. Elektroenerģijas nodoklis Vācijā daudzkārt pārsniedz ES noteikto minimālo līmeni. Enerģijas izmaksu samazinājumu varētu panākt, samazinot PVN elektroenerģijai. Steidzami jārīkojas no tiem, kuri to līdz šim ir novērsuši.

Taču zaļie šo kritiku noraida. Viņi apgalvo, ka valdība ir ierobežojusi enerģijas cenu pieaugumu, nosakot cenu griestus un ka dabasgāze šoziem nav kļuvusi deficīta. Zaļo frakcijas ekonomikas politikas pārstāve Sandra Decere uzsver, ka vēja un saules enerģija jau šobrīd ir lētākie enerģijas veidi un ogļu un kodolenerģijas izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana ir jāturpina konsekventi. Tas paver jaunas iespējas nozarei, piemēram, saules vai akumulatoru rūpnīcu celtniecībai.

Detzers arī norāda uz uzskatu maiņu ekonomikā. Bijušais vadības konsultants Rolands Bergers apsūdz zaļos deindustrializāciju, savukārt jaunais vadības konsultāciju uzņēmuma vadītājs aicina paātrināt enerģētikas pāreju.

Kopumā attiecības starp zaļajiem un biznesu ir sarežģītas. Zaļajiem ir ambiciozi klimata aizsardzības mērķi, taču tie var ietekmēt ekonomiku un enerģijas izmaksas. Dažas nozares asociācijas un vidējie uzņēmumi aicina veikt pasākumus enerģijas izmaksu samazināšanai. Jāskatās, kā attīstīsies Zaļo politika un kāda būs tās ietekme uz tirgu un finanšu nozari.

Avots: saskaņā ar ziņojumu www.mdr.de.