Hamburgas ekonomika: neliels uzplaukums vai neskaidra nākotne?

Hamburgas ekonomika: neliels uzplaukums vai neskaidra nākotne?

Hamburgas Tirdzniecības kamera norāda, ka Hamburgas ekonomiskajā situācijā ir vērojamas sākotnējās pozitīvas pazīmes, taču ieteicams ievērot piesardzību. Aptauja, kurā apkopoti 591 uzņēmuma viedokļi, liecina, ka 2023. gada otrajā ceturksnī biznesa klimata rādītājs bija 94,9 punkti, kas ir par desmit punktiem vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Neskatoties uz šo nelielo uzlabojumu, Tirdzniecības kameras rīkotājdirektore Malte Heina brīdina no pārsteidzīgiem secinājumiem par ekonomikas augšupeju. Ilgtermiņā noskaņojums Hamburgas ekonomikā saglabājas visai slikts, jo vidējā vērtība kopš 2000.gada ir bijusi tikai 106,5 punkti. Konkrēti pozitīvās attīstības iemesli netika minēti, taču tika norādīts uz neskaidrībām starptautiskajā vidē un jauno valdību Hamburgā un Berlīnē. Par to ziņo Süddeutsche Zeitung.

Plašākā kontekstā arī Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru asociācija (DIHK) saskata lielu nepieciešamību rīkoties ekonomikā. Arī šobrīd stagnējošais DIHK noskaņojuma indekss saglabājas pie 94,9 punktiem, kas uzņēmumus nostāda pesimistiskā teritorijā. Ārējā aptaujā, kurā tika reģistrēti vairāk nekā 23 000 dažādu nozaru un reģionu uzņēmumu vērtējumi, DIHK rīkotājdirektore Helēna Meļņikova pauda bažas par ekonomikas atmodas trūkumu. Prognoze 2025. gadam paredz iekšzemes kopprodukta kritumu par 0,3 procentiem, kas pat rada risku, ka ekonomikas izlaide samazināsies jau trešo gadu pēc kārtas. DIHK sniedz papildu visaptverošu informāciju.

Riski un izaicinājumi

Lielākā daļa uzņēmumu uzskata ekonomikas politikas ietvaru kā lielāko risku. Apmēram 59 procenti aptaujas dalībnieku baidās, ka iekšzemes pieprasījums (57 procenti) un pieaugošās darbaspēka izmaksas (56 procenti) radīs papildu spriedzi ekonomikai. Jo īpaši daudzi energoietilpīgi uzņēmumi ziņo par stingrākiem nosacījumiem augsto enerģijas un izejvielu cenu dēļ, kas izraisa steidzamību 71 procentā gadījumu. Uzņēmējdarbības gaidu pozitīvā attīstība joprojām ir mērena, tikai 16 procenti uzņēmumu izrāda optimismu par nākotni, bet 26 procenti joprojām ir pesimistiski noskaņoti un situāciju vērtē kā sliktāko kopš korona pandēmijas.

Neskaidrības par ekonomikas politikas virzienu kopā ar strukturālām problēmām rada papildu spriedzi uzņēmumiem. Lai gan ir pazīmes, kas liecina par nelielu atveseļošanos rūpniecībā un būvniecībā, eksporta temps samazinās un investīciju nodomi joprojām ir vāji. Gandrīz trešdaļa uzņēmumu plāno samazināt turpmākās investīcijas, kas atspoguļojas negatīvajā investīciju bilancē mīnus 7 punktu apmērā, kas ir krietni zem ilgtermiņa vidējā rādītāja.

Prasības pēc politiskās darbības

Meļņikovs aicina atbildīgos veikt kodolīgus politiskos signālus un pasākumus ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Tas cita starpā ietver elektroenerģijas nodokļa samazināšanu, noteikuma viens pret diviem ieviešanu, atvieglotu nolietojumu un pārvades tīkla maksu samazināšanu uz pusi. Bez saskaņotiem centieniem būs grūti pārvarēt ekonomisko lejupslīdi un atjaunot nepieciešamo uzticību uzņēmumiem.