Ifo prezidents Fuests intervijā: ekonomikas lejupslīdes cēloņi un procentu likmju un inflācijas perspektīvas
Saskaņā ar www.tagesschau.de ziņojumu Vācija saskaras ar ekonomikas lejupslīdi, ko izraisa dažādi faktori, piemēram, pārtikas cenu kāpums, rūpniecības bremzēšanās un strukturālas problēmas. Tas ietekmē inflāciju, procentu likmes un valsts vispārējo ekonomisko situāciju. Centrālās bankas nelabprāt samazina procentu likmes, jo baidās, ka algu pieaugums varētu vēl vairāk palielināt inflācijas līmeni. Lai gan inflācija lēnām samazinās, pastāv bažas, ka algu attīstība varētu vēl vairāk paaugstināt cenas. Pārtikas cenu kāpums un zaudējumi rūpniecībā Vācijā noved pie stagnācijas. ECB plāno sagaidīt algu līgumus...

Ifo prezidents Fuests intervijā: ekonomikas lejupslīdes cēloņi un procentu likmju un inflācijas perspektīvas
Saskaņā ar www.tagesschau.de ziņojumu Vācija saskaras ar ekonomikas lejupslīdi, ko izraisa dažādi faktori, piemēram, pārtikas cenu kāpums, rūpniecības bremzēšanās un strukturālas problēmas. Tas ietekmē inflāciju, procentu likmes un valsts vispārējo ekonomisko situāciju. Centrālās bankas nelabprāt samazina procentu likmes, jo baidās, ka algu pieaugums varētu vēl vairāk palielināt inflācijas līmeni. Lai gan inflācija lēnām samazinās, pastāv bažas, ka algu attīstība varētu vēl vairāk paaugstināt cenas.
Pārtikas cenu kāpums un zaudējumi rūpniecībā Vācijā noved pie stagnācijas. ECB plāno sagaidīt vienošanos par algām, pirms sāks rīkoties, lai koriģētu procentu likmes. Pašreizējie procentu likmju nosacījumi ietekmē visas eiro zonas dalībvalstis, taču tādām valstīm kā Grieķija, Itālija un Spānija, kuras lielā mērā ir atkarīgas no pakalpojumiem, pašlaik klājas labāk nekā Vācijai, kas lielā mērā ir atkarīga no rūpniecības.
Paredzams, ka likmju samazināšana būs pakāpeniska, taču pagaidām nav gaidāma atgriešanās pie nulles vai negatīvām procentu likmēm. Strukturālās problēmas un nozares klibums varētu vēl vairāk ietekmēt ekonomisko situāciju Vācijā.
Centrālās bankas un investori ir nobažījušies par notikumu attīstību, jo Vācija ir ieslodzīta stagnācijas slazdā. Šī situācija var pasliktināties, ja netiks risinātas strukturālās problēmas. Procentu likmju pieaugums varētu ietekmēt arī kreditēšanu un investīcijas un ietekmēt finanšu stabilitāti. Jāskatās, kā reaģēs centrālās bankas un kādi pasākumi tiks veikti ekonomikas atbalstam.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.tagesschau.de