Ogļu krīze Krievijā: vairāk nekā 50 uzņēmumu uz izmiršanas robežas!
Krievijas ogļu rūpniecība 2025. gadā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: lieli zaudējumi, uzņēmumu slēgšana un sankcijas.
Ogļu krīze Krievijā: vairāk nekā 50 uzņēmumu uz izmiršanas robežas!
Krievijas ogļrūpniecībā ir dziļa krīze, ko saasina starptautiskās sankcijas, lielie parādi un vājais pieprasījums. Ietekme ir krasa: vairāk nekā ceturtā daļa ogļu ieguves uzņēmumu saskaras ar slēgšanu, kas šogad varētu radīt zaudējumus vairāk nekā R300 miljardu apmērā. Ekonomiste Nataļja Zubareviča šo situāciju raksturo kā “perfektu vētru”, kas iegremdē nozari eksistenciālos draudos. Skaļi fr.de 51 uzņēmums, kas kopumā ietekmē 32 600 darbavietas, cīnās, lai izvairītos no slēgšanas.
Ogļu rūpniecības zaudējumi 2025. gada pirmajos mēnešos veido aptuveni 112 miljardus rubļu. Tomēr šī summa līdz gada beigām varētu pieaugt līdz 200–350 miljardiem rubļu. Jo īpaši Spiridonovskas raktuves 2025. gada jūnija beigās vairs nespēja segt darbības izmaksas un slēdza savas durvis, atstājot bez darba 900 darbinieku. Enerģētikas ministra vietnieks Dmitrijs Islamovs atzina situācijas nopietnību un uzsvēra, ka situācijai steidzami nepieciešami daudzi atbalsta pasākumi.
Krīzes cēloņi
Enerģētikas departaments ziņo, ka ražošanas prognozes 2025. gadam ir pārskatītas uz leju, jo īpaši tāpēc, ka ogļu ražošana pagājušajā gadā jau ir samazinājusies par 5 miljoniem tonnu. Vēl viens svarīgs faktors ir ES noteiktais Krievijas ogļu importa aizliegums, kā rezultātā Krievija ik gadu zaudē ieņēmumus aptuveni 8 miljardu eiro apmērā. Lai to novērstu, Krievija pēdējos gados ir mēģinājusi novirzīt eksporta tirgus uz Āziju, īpaši Ķīnu, Indiju un Turciju. Lai gan Ķīna pašlaik importē gandrīz pusi no Krievijas oglēm, 2024. gadā valsts samazināja importu par 7,8%.
Valdības pasākumi un nākotnes perspektīvas
2025. gada maija beigās tika lemts par valdības pasākumiem ogļrūpniecības atbalstam. Tie ietver atbrīvojumu no izejvielu ieguves nodokļiem un īpašas kompensācijas Sibīrijas uzņēmumiem. Šie pasākumi paredzēti, lai samazinātu slogu un palīdzētu stabilizēt eksportu ilgtermiņā. Saskaņā ar Islamow teikto, transporta sastrēgumu novēršana ir ļoti svarīga, lai palielinātu eksporta uz Ķīnu efektivitāti. Tiek plānota sadarbība ar Satiksmes ministriju un Krievijas dzelzceļu, lai samazinātu izmaksas un saīsinātu brauciena laiku.
Neraugoties uz drūmo situāciju, ir pazīmes, ka 2025. gadā eksports no Jakutijas varētu pieaugt par 0,5%. Tomēr kopumā bez izlēmīgiem pasākumiem drīzumā varētu pastāvēt risks, ka ogļu ražošana samazināsies par vismaz 15%. Eksperti un valdība saskaras ar izaicinājumu rast ilgtspējīgus risinājumus šīs svarīgās nozares glābšanai, lai turpmāk neapdraudētu Krievijas ekonomisko stabilitāti.