Merzs: Darba laika reforma labklājībai – vai tuvojas 40 stundu nedēļa?

Merzs: Darba laika reforma labklājībai – vai tuvojas 40 stundu nedēļa?

Jaunais kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) savā pirmajā valdības paziņojumā brīdināja par svarīgu jautājumu: uz spēles ir likta Vācijas konkurētspēja. Merzs 6. maijā tika ievēlēts par kancleru otrajā balsošanas kārtā un saskata centrālu nepieciešamību rīkoties Vācijas ekonomikas efektivitātes paaugstināšanā. Mercs paskaidroja: "Ar četru dienu nedēļu un darba un privātās dzīves līdzsvaru mēs nespēsim saglabāt šīs valsts labklājību." Lai risinātu šos izaicinājumus, valdība paļaujas uz lielāku darba laika elastību.

Merža meklētā reforma paredz, ka turpmāk būtu jābūt iknedēļai, nevis ikdienas maksimālajam darba laikam. Šis regulējums fiksēts arī savienības un SPD koalīcijas līgumā. CDU strādnieku spārns ir izteicies par pašreizējo darba noteikumu vājināšanu, taču ar noteiktiem nosacījumiem. Atliek noskaidrot, vai šos nosacījumus var īstenot CDU ietvaros.

Izaicinājumi jaunajai valdībai

Merz ir ieņēmis skaidru nostāju: 40 stundu nedēļa joprojām ir galvenais darba laika politikas elements, kas būtu jāīsteno nekavējoties. Šis pasākums ir paredzēts, lai palīdzētu cilvēkiem sasniegt labāku līdzsvaru starp ģimeni un darbu. Vienlaikus ministriem ir jāprezentē savi plāni, Merzam tiecoties uz Vācijas vadošo lomu Eiropā un saskatot nesenās sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu kā pirmo soli šajā virzienā.

Valdība saskaras ar lieliem izaicinājumiem, tostarp ārpolitikas, migrācijas un ekonomikas un finanšu jautājumiem. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) jau īstenojis kampaņas solījumu, kas uz sauszemes robežas noraidīs ārzemniekus bez vīzas. Tomēr šo pasākumu neatbalsta visi, jo noteiktas grupas, piemēram, grūtnieces, ir atbrīvotas no šī noraidījuma. Turklāt tiek gaidītas visaptverošas reformas migrācijas politikā, lai gan tās, visticamāk, prasīs dažas nedēļas un prasīs izmaiņas likumā.

Ekonomiskā politika fokusā

Finanšu ministrs Larss Klingbeils par galveno prioritāti izvirzījis 2025. gada budžeta izstrādi. Investīcijām infrastruktūrā paredzēts izmantot 500 miljardu eiro plānoto parādu banku. Tomēr pastāv bažas, ka šī aizdevuma pakete varētu pārkāpt Eiropas parādu noteikumus. Ekonomiskās situācijas atvieglošanai paredzēts arī elektroenerģijas nodokļa samazinājums un jauni nolietojuma noteikumi uzņēmumiem.

Jaunā ekonomikas ministre Katherina Reiche arī koncentrējas uz pragmatiskāku ekonomikas politiku, lai koncentrētos uz piegādes drošību un pieejamību. Merzs redz sava jaunizveidotā kabineta valdības pieredzes trūkumu kā iespēju pārmaiņām. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) joprojām ir vienīgais kabineta loceklis ar iepriekšējo valdības pieredzi, kas turpmākos mēnešus padara vēl grūtākus. Valdības nākamajiem soļiem ir izšķiroša nozīme, vai vēlamās reformas darba laika un ekonomikas politikā var tikt sekmīgi īstenotas.