Merzs aicina uz sociālo reformu atmodu: Iedzīvotāju nauda tiek pārbaudīta!

Merzs aicina uz sociālo reformu atmodu: Iedzīvotāju nauda tiek pārbaudīta!

Nesenā aicinājumā politiķiem kanclers Frīdrihs Mercs aicināja veikt enerģiskas reformas Vācijas sociālajās sistēmās. Merzs savā runā uzsvēra, ka esošā sociālā sistēma vairs nav ekonomiski dzīvotspējīga. Viņš aktīvi piedalās diskusijā par iedzīvotāju naudu, ar kuru šobrīd tiek atbalstīti vairāk nekā trīs miljoni bezdarbnieku. Neskatoties uz simtiem tūkstošu vakanču, pilsoņu nauda nevar palikt pašreizējā formā, sacīja Merzs. Viņš uzskata, ka visu centienu centrā ir jāizvirza ekonomikas politika, un brīdināja, ka ārpolitika un iekšpolitika nav viena pret otru.

Kanclere mudināja CDU būt gatavībai piekāpties, īpaši notiekošajās sarunās ar SPD. Šī sadarbības pieeja ir nepieciešama, lai īstenotu sociālās reformas, kas gan atbilst cilvēku vajadzībām, gan risina federālā budžeta finansiālās problēmas. Merca nesenās diskusijas ar Kanādas premjerministru un Emanuelu Makronu skaidri parāda, ka notikusi arī starptautiska apmaiņa par ekonomikas stratēģijām.

Plānotās izmaiņas iedzīvotāju naudā

Pēdējās dienās saasinājusies diskusija par iedzīvotāju naudu. CDU un SPD plāno visaptverošas reformas, kas ne tikai atvieglos federālā budžeta slogu, bet arī būtiski uzlabos dzīves realitāti miljoniem cilvēku. Šo reformu galvenā iezīme ir krasu samazinājumu ieviešana saņēmējiem, kuri nesadarbojas. CDU ģenerālsekretārs Kārstens Linnemans runāja par pilnīgu iebildumu iesniedzēju skaita samazināšanu, lai mudinātu vairāk cilvēku pieņemt darbu un ietaupītu miljardus.

• Geplante Maßnahmen:
• Verschärfung der Sanktionen: Kürzungen bis zu 30% des Regelsatzes bei Ablehnung von Arbeit oder Versäumnis von Terminen.
• Komplette Streichung des Bürgergelds bei wiederholter Verweigerung (außer Kosten für Unterkunft und Heizung).
• Schnellere Vermittlung in Arbeit statt längerer Qualifizierungsmaßnahmen.
• Reduzierung des Schonvermögens: Nach sechs Monaten müssen Bürgergeld-Empfänger Vermögen über 40.000 Euro nutzen; die Schonzeit wird auf sechs Monate halbiert.
• Ein neuer Name für die Grundsicherung wird diskutiert.

Reformas skar aptuveni 5,5 miljonus pilsoņu pabalstu saņēmēju. Tas varētu izraisīt iztikas minimuma skandalizāciju un palielināt sociālo atstumtību, īpaši tiem, kas jau dzīvo nomaļās no sabiedrības. Aptaujas liecina, ka tikai 50% mājsaimniecību var ēst pietiekami daudz, un daudzi vecāki atsakās no savām ēdienreizēm, lai palīdzētu saviem bērniem. Šīs norises ir satraucošas, un sabiedriskās organizācijas brīdina par plānoto samazinājumu sociālajām sekām.

Sociālie strīdi un politiskās reakcijas

Politiskās un sociālās debates par pilsoņu naudu arvien vairāk šķeļ sabiedrību. Kamēr CDU uzstāj uz sankciju palielināšanu, sabiedriskās apvienības uzsver briesmas, ko šie pasākumi var radīt. Ja paskatāmies uz viedokļu dažādību par šo tēmu, kļūst skaidrs, ka Federālā konstitucionālā tiesa jau ir uzsvērusi, ka iztikas minimums ir jānodrošina. Aicinājumi grozīt konstitūciju, lai ieviestu bargākas sankcijas, kļūst arvien skaļāki.

Finanšu ministrs Larss Klingbeils nesen brīdināja par gaidāmo miljardu eiro deficītu 2027. gada budžetā 30 miljardu eiro apmērā. Merzs atzina, ka kopš valdības maiņas daudzi uzņēmumi ir uzlabojuši savu gatavību investēt. Tomēr viņš aicina gan kontrolēt sprādzienbīstamus pašvaldību izdevumus, gan kopīgiem spēkiem nodrošināt sociālos standartus Vācijā. Galu galā ceļš uz funkcionējošu sociālo sistēmu reformu būs atkarīgs no visu iesaistīto personu spējas panākt kompromisu.

Nākamie mēneši varētu būt izšķiroši tam, kā Vācijā attīstīsies sociālie apstākļi un kā notiek iedzīvotāju naudas reformas. Izaicinājums joprojām ir nodrošināt līdzsvaru starp nepieciešamajiem ietaupījumiem un sociālo nodrošinājumu.

Sīkāku informāciju par plānotajām iedzīvotāju naudas reformām var atrast buerger-geld.org. Sīkāku informāciju par kanclera Merza politiskajiem paziņojumiem var atrast vietnē tagesspiegel.de jālasa.