Suche
Mein Konto
Merzs paziņo par pavērsienu ekonomiskajā politikā - opozīcijas kritika pieaug!
Kanclers Merzs paziņo par izmaiņām ekonomikas politikā; Opozīcija viņu apsūdz dotā vārda pārkāpšanā. Pašreizējās situācijas analīze.
Merzs paziņo par pavērsienu ekonomiskajā politikā - opozīcijas kritika pieaug!
2025. gada 9. jūlijā Bundestāgā kanclers Mercs uzstāsies vispārējās debatēs par budžetu un paziņos par pavērsienu federālās valdības ekonomiskajā politikā. Viņš uzsver, ka ir ielikts pamats turpmākām investīcijām un noskaņojums valstī uzlabojas. Mercs arī paziņoja, ka Vācija atkal uzņemsies vadošo atbildību Eiropā ārpolitikas jomā. Viņa runas centrālais elements ir apņemšanās atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krieviju. Tam ir liela nozīme, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās problēmas.
Tomēr opozīcija uz Merza paziņojumiem reaģēja kritiski un apsūdzēja viņu, ka viņš atkal pārkāpis savu vārdu. Zaļo frakcijas vadītājs Drēge kritizē to, ka Merzs solīja samazināt elektrības nodokļus visiem, taču to nav īstenojis. Arī AfD Saeimas frakcijas vadītāja Veidela pauž pretestību un skaidro, ka Merzs turpina luksoforu valdības politiku. Īpaši nozīmīga ir viņas apsūdzība, ka "parādu bremžu demontāža" ir kancleres kliedzošākais pārkāpums. Turklāt Kreisās partijas līderis Reikinneks uzsver, ka plānotais budžets palielinātu plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem.
Sociālie izdevumi Ukrainā
Lielie sociālie izdevumi Ukrainā rada finansiālas saistības un riskus. Efektīvi sociālie izdevumi sasniedz pat gandrīz 30 procentus no IKP. Valdības izdevumi Ukrainā pārsniedz 40 procentus no IKP, kas rada hroniskas problēmas uzkrājumu veidošanā. Viena no problēmām, kas tuvākajos gados Ukrainu sagādās lielākas bažas, ir pensiju maksājumi, kas veido 15 līdz 17 procentus no IKP un 55 līdz 70 procentus no sociālajiem izdevumiem. Tas ir pretstatā salīdzināmām valstīm, kurās pensiju maksājumi veido tikai 30 līdz 50 procentus no sociālajiem izdevumiem.
Reformas un izaicinājumi
Ukrainā arvien vairāk tiek uzsvērta nepieciešamība reformēt pensiju maksājumus un sociālos izdevumus. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) līdz 2016. gada beigām plāno mērenus sociālos izdevumus samazināt līdz aptuveni 21 procentam no IKP, ietaupījumus galvenokārt veidojot pensiju jomā. Tomēr politiskās blokādes un veto grupas apgrūtina sociālās reformas, apgrūtinot šādu samazinājumu īstenošanu.
Globālā kontekstā, kurā Ukraina saskaras ar milzīgām problēmām, kļūst skaidra pareizas fiskālās politikas nozīme. Tā kā Vācija Merza vadībā cenšas panākt pavērsienu ekonomikas politikā, Ukrainai steidzami jāreformē fiskālās politikas struktūras, lai izpildītu ilgtermiņa finansiālās saistības. Nepārtraukta augsta inflācija varētu vēl vairāk samazināt reālos sociālos izdevumus un rada papildu risku.
Itālijas un citām Eiropas sociālajām politikām arī jāpievērš uzmanība šīm norisēm, jo sociālajām problēmām arvien vairāk ir ietekme pāri valstu robežām. Dienvideiropa un Austrumeiropa saskaras ar līdzīgām finanšu problēmām, ko sarežģī ģeopolitiskā nestabilitāte.