Mercs un Makrons: Vēsturiskās Ministru padomes sanāksme Tulonā!
2025. gada 29. augustā Mercs un Makrons Tulonā apspriedīs centrālo ekonomikas un drošības politiku ES kontekstā.
Mercs un Makrons: Vēsturiskās Ministru padomes sanāksme Tulonā!
Piektdien, 2025. gada 29. augustā, gleznainajā Azūra krastā notiks pirmā Vācijas un Francijas Ministru padomes sēde kopš Berlīnes valdības maiņas. Kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) un prezidents Emanuels Makrons vada apspriedes, kurās tiek risināti būtiski ekonomikas un drošības politikas jautājumi. Mērķis ir uzsvērt abu valstu centrālo lomu Eiropas Savienībā un stiprināt divpusējās attiecības.
Tikšanās notiks vēsturiskā 19. gadsimta fortā Tulonā, kam ir gan kultūras, gan politiska nozīme. Merza kabinetu pārstāv vairākas nozīmīgas personas, tostarp finanšu ministrs Larss Klingbeils (SPD), ekonomikas ministre Ketrīna Reiše (CDU), aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) un iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU). Šīs augsta līmeņa diskusijas ir īpaši svarīgas, ņemot vērā pašreizējo politisko krīzi Francijā.
Politiskie izaicinājumi Francijā
Politiskā vide Francijā ir saspringta. Premjerministrs Fransuā Bairū paziņojis, ka lūgs 8.septembrī veikt uzticības balsojumu, kas var novest pie iespējamās valdības krišanas. Šī nenoteiktība ietekmē ne tikai nacionālo politiku, bet arī ietekmē Francijas un Vācijas attiecības un ar to saistītās diskusijas Ministru padomes laikā.
Šajā kontekstā gan Mercs, gan Makrons uzsvēruši, ka Francijas un Vācijas attiecībām ir tendence uz augšu. Jo īpaši abu līderu personiskā saikne tiek uzskatīta par labāku nekā ar Merza priekšteci Olafu Šolcu.
Ekonomikas un drošības politikas darba kārtība
Ministru padomes centrālais jautājums ir strīds par FCAS gaisa kaujas sistēmu, par kuru līdz Ministru padomei neizdevās panākt vienošanos. Tagad Mercs un Makrons ir formulējuši mērķi panākt vienošanos līdz gada beigām. Aizsardzības ministrs Pistoriuss arī plāno oktobrī uzaicināt iesaistītās valstis uz Berlīni, lai rīkotu turpmākas sarunas.
Citi strīdi starp Vāciju un Franciju ir ierosinājums ieviest kopēju Eiropas parādu aizsardzības nozares stiprināšanai, ko Vācija noraida, kā arī dažādi viedokļi par kodolenerģijas veicināšanu, jo Vācija ir izstājusies no kodolenerģijas, kamēr Francija vēlas to turpināt atbalstīt.
Turklāt ir izaicinājumi tirdzniecības sarunās starp ES un Mercosur valstīm. Lai dotu jaunu impulsu notiekošajai ekonomiskajai apmaiņai, tiek meklēta kopīga ekonomiskā deklarācija ar aptuveni 20 stratēģiskiem projektiem. Tām vajadzētu darboties kā bākām un turpināt sadarbību.
Pēc Ministru padomes sanāksmes tiksies Francijas un Vācijas Aizsardzības un drošības padome, lai pārrunātu aktuālos notikumus un izaicinājumus. Ņemot vērā dinamisko politisko ainavu un mainīgo ģeopolitisko vidi, šai sanāksmei varētu būt būtiska nozīme turpmākās Francijas un Vācijas sadarbības noteikšanā.
Lai iegūtu plašāku informāciju par sanāksmi un politisko fonu, apmeklējiet ziņu RP ONLINE un LKZ.