Merzs zem spiediena: vai viņš lauzīs savus vēlēšanu solījumus un sekos Trampam?

Merzs zem spiediena: vai viņš lauzīs savus vēlēšanu solījumus un sekos Trampam?

Frīdrihs Mercs (CDU) ir pakļauts spēcīgam spiedienam kopš ievēlēšanas kanclera amatā gandrīz pirms diviem mēnešiem. Koalīcijā iekšēji valda ievērojama spriedze, jo Merzs vēl nav izpildījis dažus galvenos vēlēšanu solījumus. Jo īpaši kritiku izpelnījies starpnozaru atvieglojums no elektroenerģijas nodokļa uzņēmumiem un privātajām mājsaimniecībām, kas tika uzskatīts par vienu no viņa galvenajiem solījumiem. Asociācijas runā par kancleres vārda pārkāpumu un aicina ieviest un ieviest skaidrību par izsludinātajiem palīdzības pasākumiem. Savukārt Merzs vecajā Bundestāgā iespieda jaunus miljardus tēriņus aizsardzībai un infrastruktūrai, kas rada jautājumus par šo projektu finansiālo bāzi. Saskaņā ar Commerzbank prognozi Vācijas valsts parāds līdz 2034.gadam varētu pieaugt līdz aptuveni 2,47 triljoniem eiro, kas atbilst gandrīz 90 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Ar interesi tiek sekots līdzi šo notikumu ietekmei uz Vācijas ekonomiku. Lai gan Vācija starptautiskajā salīdzinājumā joprojām ir zem kritiskās parāda atzīmes, atšķirība no tādām valstīm kā Francija, kur parāda attiecība varētu pieaugt līdz prognozētajiem 143 procentiem no IKP, tiek vērtēta kritiski. Merzs tiek apsūdzēts par atkāpšanos no federālās CDU ekonomikas politikas principiem un tomēr izvēlēto kursu, kas atspoguļo Donalda Trampa pieeju parādiem. Tramps bija īstenojis nodokļu samazināšanas politiku, kas palielināja valsts parādu — stratēģiju, kuru Merzs tagad kopē.

Pretrunīgi vērtētā parādu bremze

Par strīdus punktu kļūst arī parādu bremze, ko Mercs vēlēšanu kampaņas laikā raksturoja kā negrozāmu. SPD apsūdz Merzu vēlēšanu solījuma laušanā. SPD līderis Larss Klingbeils pozitīvi komentēja Merza straujo viedokļu maiņu par parādu bremzi, savukārt aizejošais SPD Saeimas frakcijas vadītājs Rolfs Mičenihs dusmīgi norādīja uz pretrunām. Mercs bija ieņēmis skaidru nostāju, ka, viņaprāt, bez reformas noturēt parādu bremzi nav iespējams, ko arī uzņēmās kanclers Olafs Šolcs. Šolcs kritizēja, ka lielākus izdevumus aizsardzībai var panākt tikai ar parādu bremžu reformu, bet Mercs iebilda, ka viņš rēķinās ar augošu ekonomiku un vēlētos atsākt diskusiju par parādu bremzēm.

Mercs vēlēšanu kampaņas laikā apsprieda jauna speciālā fonda nepieciešamību, taču izslēdza iespēju tuvākajā laikā reformēt parādu bremzi. Šīs pretrunas un pieturēšanās pie dārgām vēlēšanu dāvanām var novest pie tā, ka vismaz viens centrālais vēlēšanu solījums tiks galīgi atmests. Turklāt arvien lielāku uzmanību piesaista Merža dienaskārtības politiskais saturs: koalīcijas biedru vidū cirkulē ideja par iespējamiem nodokļu paaugstinājumiem, lai arī koalīcijas līgumā ir izslēgta.

Skats starptautiskā līmenī

Šo iekšpolitisko izaicinājumu laikā Merz ir pievērsis uzmanību arī starptautiski. Viņš aktīvi veicina kapitāla tirgus savienību ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai atvērtu privātus finansējuma avotus un uzlabotu Eiropas uzņēmumu piekļuvi kapitālam. Merzs uzsver vajadzību pēc plaša un dziļa kapitāla tirgus, taču ir pretrunā ar esošajiem līgumiem koalīcijas līgumā, kas noraida pilnībā komunizētu noguldījumu apdrošināšanu.

Secinājums: Frīdriha Merca kanclera amatu arvien vairāk nosaka jautājums, vai viņš var attaisnot iekšpolitiskās cerības, vienlaikus sekojot līdzi starptautiskajiem kritērijiem. Trampa ekonomiskās politikas mantojums un no tā izrietošās paralēles ar pašreizējo Vācijas politiku pārdomāti izgaismo Merca izaicinājumus.