Merzs pret Veidelu: Bundestāga debates saasinās — kuram ir pārsvars?

Merzs pret Veidelu: Bundestāga debates saasinās — kuram ir pārsvars?

Karstā viedokļu apmaiņa starp Frīdrihu Merzu un Alisi Veideli izraisīja ažiotāžu Bundestāgā. Vispārējo debašu laikā Mercs, federālais kanclers un CDU līderis, stājās pretī AfD parlamenta frakcijas vadītāja Veidela uzbrukumu asumam. Viņa uzsāka debates ar spēcīgu kritiku un raksturoja Merzu kā "papīra kancleru" un "melīgu kancleru", vienlaikus apsūdzot viņu tautas mēšanā un vēlēšanu krāpšanā. Veidels iestājās par atgriešanos realitātē un uzskatīja, ka valdības politiskie pasākumi ir neveiksmīgi.

Mercs uz pārmetumiem atbildēja, uzsverot, ka valdībai ir jāsastopas ar kritiku, taču nevajadzētu pieļaut personiskus uzbrukumus. Viņš attēloja sevi kā ārzemju kancleru, kuru Veidels kritizēja. Mercs savā runā iepazīstināja ar Vācijas vadības izaicinājumiem un uzdeva AfD pārdomāt savu nostāju NATO.

Migrācija un migrācijas politika

Ievērojama Merža runas daļa bija veltīta migrācijas politikai. Viņš uzteica melnsarkano valdību par veiksmīgo nelegālās migrācijas samazināšanu par 43 procentiem pirmajā pusgadā. Tomēr tajā pašā laikā viņš nepieminēja valdības ierobežotās iespējas ietekmēt šo attīstību un divus juridiskos zaudējumus migrācijas politikas jomā. Mercs aicināja ilgtspējīgi samazināt migrāciju kā atslēgu iekšējā miera atjaunošanai Vācijā un pozitīvi izteicās par pasākumiem, lai apturētu ģimeņu atkalapvienošanos bēgļiem bez patvēruma statusa un atceltu paātrinātās naturalizācijas. Viņš arī uzsvēra SPD atbalsta nozīmi šajos jautājumos un uzsvēra, ka pagaidu noraidījumi un iekšējo robežu kontrole ir novērsusi tūkstošiem nelikumīgu ieceļošanu.

Tomēr Veidels apgalvoja, ka Merza pasākumi būtu jāuzskata par "demonstrācijas vingrinājumiem", un kritizēja robežkontroli kā neatbilstošu. Viņa arī pauda satraucošas bažas par uzbrukumiem ar nazi un valsts "islamizāciju". Mercs noraidīja apsūdzības par federālās valdības vispārēju nomelnošanu un kritizēja AfD nacionālistisko retoriku.

Ekonomika un sabiedriskā doma

Runājot par ekonomikas politiku, Merzam bija grūtības piedāvāt pārliecinošus risinājumus. Viņš solīja iespējamu atvieglojumu 150 eiro apmērā vienai ģimenei par enerģijas un elektrības izmaksām, un šis priekšlikums izpelnījās iedzīvotāju neizpratni. Tikmēr jaunākās aptaujas liecina, ka ar Merža darbu neapmierināti ir 59 procenti pilsoņu, bet ar valdību kopumā – 58 procenti.

Savas emocionālās runas vidū Bundestāga prezidente Jūlija Klēknere apvainoja Veidelu un draudēja viņu izmest, kas vēl vairāk saasināja saspringto gaisotni. Arī SPD parlamenta frakcijas vadītājs Matiass Mēršs komentēja strīdu un aicināja aizliegt AfD, apsūdzot Veidelu rasismā.

Kamēr Frīdrihs Mercs izteica sevi tā, it kā viņš varētu atrisināt Vācijas politiskās problēmas, lielākā daļa pilsoņu bija skeptiski pret viņa garantijām. Politiskajā vidē strīds starp CDU/CSU un AfD joprojām ir saspringts, un to raksturo karstas verbālas cīņas.

Sīkāku informāciju par šīm debatēm sk Fokuss un BR.