Migrācija fokusā: Vācijas karstās debates par imigrāciju!

Migrācija fokusā: Vācijas karstās debates par imigrāciju!

Šodienas Minhenes ekonomikas debatēs, kuras organizē Süddeutsche Zeitung un Ifo institūts, migrācijas tēma ir ļoti aktuāla. Tikai 12% vāciešu klimata pārmaiņas uzskata par visaktuālāko politisko problēmu, savukārt lielākā daļa par prioritāti uzskata migrācijas un ekonomikas jautājumus. Ifo institūta prezidents Klemenss Fuests un migrācijas eksperts Džeralds Knauss arī uzsver kontrolētās imigrācijas ekonomiskos ieguvumus, kas uzsver šādu diskusiju steidzamību un aktualitāti.

Džeralds Knauss uzsvēra objektīvu debašu nepieciešamību par migrāciju pašreizējā izaicinājuma kontekstā, kas ir lielākā bēgļu krīze kopš Otrā pasaules kara. Pēdējo trīs gadu laikā Vācija ir reģistrējusi aptuveni 850 000 patvēruma pieteikumu, savukārt valstī dzīvo vairāk nekā 1,2 miljoni ukraiņu bēgļu. Knauss kritizēja Merkeles migrācijas politikas uztveri un norādīja, ka patvēruma pieteikumi kopš 2017.gada ir samazināti.

Bēgļu sieviešu integrācija un sociālie izaicinājumi

Federālā nodarbinātības aģentūra ziņoja, ka līdz 2024. gada beigām Vācijā būs nodarbināti 60% ārvalstu vīriešu un 50% sieviešu. Fuests aicināja uzlabot sieviešu bēgļu integrāciju darba tirgū, lai pilnībā izmantotu viņu potenciālu. Knauss arī uzsvēra, ka 80% vāciešu vēlas, lai imigrācija tiktu ierobežota, kas izceļ izaicinājumus sabiedrībā.

Knauss kritizēja iekšlietu ministra Dobrindta politiskos pasākumus, kurus viņš nosauca par “politisko teātri”. Viņš aicināja stiprināt drošības arhitektūru uz ārējām robežām ar papildu policistiem un žogiem, kā arī padziļināt sadarbību ar drošām trešajām valstīm, lai situāciju labāk kontrolētu. Viņš arī pievērsās ideoloģiskās migrācijas debašu problēmai un apelēja pie humanitārās perspektīvas.

Migrācija kā reakcija uz klimata pārmaiņām

Paralēli ekonomiskajām un sociālajām diskusijām par migrāciju aktuāla tēma ir arī klimata pārmaiņas. Mediju dienests Integration norāda, ka klimata pārmaiņas apdraud daudzu cilvēku iztiku visā pasaulē. Sausums, plūdi un pārtikas trūkums ir tikai dažas no postošajām sekām, kuru dēļ migranti var pamest savas mājas. Tomēr migrācija automātiski nav klimata pārmaiņu sekas, jo tajā ir arī daudzi profesionāli, sociāli un politiski faktori.

Ar klimatu saistītās migrācijas prognozes ir neskaidras, un aplēses liecina, ka līdz 2050. gadam valsts iekšienē varētu tikt pārvietoti līdz 216 miljoniem cilvēku. Tas īpaši skar tādus reģionus kā Subsahāras Āfrika un Dienvidāzija un Dienvidaustrumāzija, kur cilvēki bieži ir nabadzīgi un viņiem nav iespēju migrēt. Pielāgošanās vides pārmaiņām un attiecīgie politikas pasākumi ir ļoti svarīgi, lai atbalstītu cilvēkus, kurus skārušas klimata pārmaiņu sekas.

Joprojām ir aktuāla problēma, ka cilvēkiem, kuri bēg no vides izmaiņu, ir maz tiesiskās aizsardzības. Integrācijas un migrācijas ekspertu padome ir iesniegusi tādus priekšlikumus kā klimata pase un klimata darba vīza, lai labotu šo situāciju.

Kopumā ir skaidrs, ka politiskajā diskusijā nevar ignorēt gan migrācijas ekonomiskos aspektus, gan klimata pārmaiņu ietekmi. Debatēm ir jānotiek objektīvā līmenī, lai rastu ilgtspējīgus un humānus risinājumus.