Nelaimē nonākušie vidējie uzņēmumi: elektroenerģijas nodokļa samazinājums paliek nepamanīts!

Nelaimē nonākušie vidējie uzņēmumi: elektroenerģijas nodokļa samazinājums paliek nepamanīts!

Pašreizējā politiskajā diskursā par federālās valdības elektrības nodokļu reformu tiek spraigas diskusijas. Kamēr koalīcijas līgumā liela loma ir piešķirta vidējiem uzņēmumiem, reālā ietekme uz daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem ir nepietiekama. "Mēs atbalstām vidējos uzņēmumus un tirdzniecību," teikts tajā, taču realitāte stāsta citu stāstu. Uzņēmuma pārstāvji ziņo par maz pamanāmiem uzlabojumiem, un uz rūpnieciski vērstas ekonomikas politikas ēnā draud pazust vidējo uzņēmumu identitāte. Daudzi vidējie uzņēmumi negūst labumu ne no elektroenerģijas nodokļa samazinājuma, ne no samazinātās rūpnieciskās elektroenerģijas cenas, kas rada milzīgu nenoteiktību. Sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums ir papildu slogs, savukārt pēc pēdējās koalīcijas komitejas sēdes situācija paliek nemainīga RP tiešsaistē stingri.

Valdība neplāno vispārēju elektroenerģijas nodokļa samazinājumu, bet tā vietā mērķsubsīdijas ir vērstas uz atsevišķām nozarēm, īpaši rūpniecību, lauksaimniecību un mežsaimniecību. No 2026. gada 1. janvāra šāds nodokļa samazinājums paredzēts tikai šajās konkrētajās jomās, kas saprotami izraisa pretestību un kritiku koalīcijas partiju iekšienē. NRW premjerministrs Hendriks Vists (CDU) brīdina par iespējamu koalīcijas līguma pārkāpumu un uzsver iedzīvotāju lielās cerības pret valdību. Ekonomikas ministre Katherina Reiche (CDU) un kanclera Frīdriha Merca (CDU) pārstāvis norāda uz esošajiem budžeta ierobežojumiem un nepieciešamību radīt citus atvieglojumus. Tie cita starpā ietver gāzes uzglabāšanas nodevas atcelšanu un tīkla maksas samazināšanu ZDF šodien.

Kritika un vilšanās ekonomikā

Uzņēmējdarbības reakcija vienmēr ir negatīva. Nozares asociācijas prezidents Aleksandrs fon Prēns brīdina par uzticības zaudēšanu un tā negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem. Vācu amatniecības centrālā asociācija arī norāda, ka šis lēmums ir neizdevīgs vidējam biznesam. DIHK prezidents Pīters Adrians runā par daudzām neapmierinātām atsauksmēm no uzņēmumiem, kuri cerēja uz elektroenerģijas nodokļa samazinājumu. Ņemot vērā to, ka mājsaimniecības Vācijā jau maksā augstākās elektroenerģijas cenas Eiropā, patērētāju konsultāciju centru kritika ir īpaši svarīga. Viņi brīdina par dubultu slogu patērētājiem.

Diskusija par elektrības nodokļa samazināšanu atklāj dziļākas problēmas valdības koalīcijā. Savienības politiķi aicina uz visaptverošu atvieglojumu un uzsver Parlamenta atbildību šajā jautājumā. Kamēr daži, piemēram, CDU ekonomikas politiķis Tilmans Kubans, šo lēmumu uzskata par Finanšu ministrijas kļūdu, SPD ekonomikas eksperts Sebastjans Rolofs noraida pārmetumus dotā vārda laušanā un uzsver dalītu atbildību valdībā. Viņš ierosina parlamentārā procesa ceļā pārskatīt esošos plānus, lai uzlabotu vidējo komersantu situāciju.

Noslēgumā jāatzīmē, ka elektroenerģijas nodokļa reforma un ar to saistītie pasākumi vēl nav bijuši pietiekami, lai apmierinātu vidējo komersantu un iedzīvotāju cerības. Problēmas, ar kurām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi, ir nozīmīgas un prasa steidzamus politiskus risinājumus, kas arī būtu jāskata, ņemot vērā ES ziņojumu, kurā uzsvērts, ka, Vācijai piekrītot elektroenerģijas cenu zonu izmantošanai, ir iespējams ietaupīt līdz 300 miljoniem eiro gadā.