Valsts ārkārtas situācija: Tramps, narkotikas un tarifi ASV krīzē!

Valsts ārkārtas situācija: Tramps, narkotikas un tarifi ASV krīzē!

2025. gada 30. maijā ASV būs juridiska strīda par muitas politiku centrā, kas skars gan Ņujorku, gan Vašingtonu. Galvenais apspriežamais jautājums ir par to, vai ASV ir valsts ārkārtas stāvoklis, jo īpaši attiecībā uz narkotikām un importētajām precēm. Šī tiesvedība izceļ prezidenta autoritāti tirdzniecības un ekonomikas politikā un velk paralēles ar migrācijas politiku, kurā migrantu deportēšanai tiek izmantoti ārkārtas likumi no 1798. gada. Tas viss atspoguļojas pašreizējās politiskajās debatēs, un tam var būt tālejošas sekas, jo sabiedriskā doma un tiesiskā vide ietekmē prezidenta izvēles.

Skaidrības trūkums par valsts mēroga ārkārtas situāciju rodas laikā, kad arī citas valstis, jo īpaši Eiropā, cīnās ar narkotiku problēmām. Saskaņā ar ANO ziņojumu Nīderlande, Beļģija un Vācija ir galvenie kokaīna importa centri Rietumeiropā. Ziemeļjūras ostas šajās valstīs, piemēram, Antverpenē, Roterdama un Hamburgā, tagad pārsniedz tradicionālos importa galamērķus Spānijā un Portugālē. Šie notikumi rada bažas, jo īpaši saistībā ar kokas audzēšanas pieaugumu, kas pēc pandēmijas izraisītā samazināšanās ir palielinājies par 35 %, un audzēšanas platība Dienvidamerikā tagad pārsniedz 300 000 hektāru.

Kokaīna tirdzniecības problēmas Eiropā

UNODC (ANO Narkotiku un noziedzības birojs) ir uzsvēris satraucošus panākumus koka ķīmiskajā pārstrādē kokaīnā, kas ir veicinājis ievērojamu ražošanas jaudas pieaugumu. Pēdējo desmit gadu laikā pieprasījums pēc kokaīna ir palielinājies daudzos pasaules reģionos, kā rezultātā ir palielinājusies narkotiku tirdzniecība pa Ziemeļjūras maršrutu. Jo īpaši albāņu izcelsmes kontrabandisti sāka iepirkt kokaīnu tieši Dienvidamerikā pirms aptuveni desmit gadiem un sūtīt to uz Beļģiju un Nīderlandi.

Dažādās Eiropas ostās konfiscētais kokaīna daudzums ilustrē problēmas mērogu. 2021. gadā Antverpenē tika konfiscētas 89,5 tonnas kokaīna, bet Roterdamā - 70,6 tonnas. Lai gan Antverpenē un Roterdamā narkotiku atklājumi tikai nedaudz palielinājās, Hamburgā un Brēmenē konfiscēto narkotiku daudzums strauji palielinājās. Hamburgā tajā pašā gadā tika reģistrēts rekordliels daudzums – 19 tonnas kokaīna. Tomēr pretstatā tendencē narkotiku atklājumi Hamburgā provizoriski samazinājās līdz sešām tonnām 2022. gadā.

Sarežģītā situācija gan ASV, gan Eiropā norāda uz tālejošiem izaicinājumiem cīņā pret narkotiku tirdzniecību un noziedzību. Juridiskie strīdi un notiekošā narkotiku krīze var ilgtermiņā ietekmēt abu reģionu politiku un sabiedrību. Pasaule uzmanīgi vēros, kā šie notikumi turpinās attīstīties.