Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognoze: Vācija izaugsmes ziņā joprojām ir lielāko ekonomiku lejasgalā – finanšu ekspertu analīze
Saskaņā ar www.faz.net ziņojumu Vācija joprojām ir sliktākā izaugsmes ziņā starp lielākajām ekonomikām. Rūpnieciski attīstīto valstu organizācija OECD ir pārskatījusi Vācijas ekonomikas izaugsmes prognozes uz leju. Paredzams, ka Vācijas ekonomika šogad pieaugs par 0,3 procentiem, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 0,6 procentiem. Ierobežojošie finansēšanas nosacījumi turpina atstāt iespaidu uz kredītu un nekustamo īpašumu tirgu, un globālās tirdzniecības tempu palēnināšanās negatīvi ietekmē. Šīs negatīvās prognozes ietekme uz tirgu un finanšu nozari varētu būt ievērojama. Zemāka ekonomikas izaugsme varētu novest pie mazākas uzņēmumu vēlmes investēt un paaugstināt bezdarba līmeni. Tas savukārt var novest pie samazināšanās...

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognoze: Vācija izaugsmes ziņā joprojām ir lielāko ekonomiku lejasgalā – finanšu ekspertu analīze
Saskaņā ar ziņojumu www.faz.net, Vācija joprojām atrodas saraksta lejasgalā izaugsmes ziņā starp lielākajām ekonomikām. Rūpnieciski attīstīto valstu organizācija OECD ir pārskatījusi Vācijas ekonomikas izaugsmes prognozes uz leju. Paredzams, ka Vācijas ekonomika šogad pieaugs par 0,3 procentiem, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 0,6 procentiem. Ierobežojošie finansēšanas nosacījumi turpina atstāt iespaidu uz kredītu un nekustamo īpašumu tirgu, un globālās tirdzniecības tempu palēnināšanās negatīvi ietekmē.
Šīs negatīvās prognozes ietekme uz tirgu un finanšu nozari varētu būt ievērojama. Zemāka ekonomikas izaugsme varētu novest pie mazākas uzņēmumu vēlmes investēt un paaugstināt bezdarba līmeni. Tas savukārt varētu novest pie privātā patēriņa samazināšanās, kas samazinātu patērētāju tēriņus. Zemākas investīcijas varētu arī samazināt pieprasījumu pēc aizdevumiem.
OECD prognozes liecina, ka globālās ekonomikas problēmas saglabāsies. Vācijas sliktie ekonomiskie rādītāji salīdzinājumā ar citām lielākajām ekonomikām var ietekmēt arī investoru un patērētāju uzticību.
Tāpēc ir svarīgi, lai valdība un centrālā banka veiktu atbilstošus pasākumus ekonomikas izaugsmes stimulēšanai un finansēšanas nosacījumu uzlabošanai. Tas varētu ietvert procentu likmju pazemināšanu, stimulējošu pasākumu ieviešanu un lielāku ieguldījumu veicināšanu.
Finanšu nozarei būtu jāapsver gatavošanās zemākas ekonomiskās izaugsmes periodam un jāizvērtē iespējamie riski. Būtu svarīgi pārskatīt to kreditēšanas standartus un politiku, lai atbilstoši reaģētu uz mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.faz.net