Özdemira secinājums: maz progresa ilgtspējīgai lauksaimniecībai?
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.tagesschau.de ziņojumu Zaļās partijas politiķis un lauksaimniecības ministrs Sems Özdemirs pirms aptuveni diviem gadiem izvirzīja mērķi padarīt lauksaimniecību ilgtspējīgāku. Cita starpā viņš vēlējās panākt, lai Vācijā tiktu turēts mazāk lauksaimniecības dzīvnieku un tie tiktu turēti labāk. Taču vides aizsardzības organizācija Greenpeace runā par diviem zaudētiem gadiem, un lauksaimniecības pētnieks Matins Kaims no Bonnas universitātes uzskata, ka Vācija šobrīd ir ļoti tālu no ilgtspējīgas sistēmas. Tikai aptuveni 14 procenti saimniecību 2022. gadā darbojās bioloģiski, savukārt lielākajai daļai saimniecību, kas strādā tradicionāli, joprojām trūkst ilgtspējības stratēģijas. Lielākais būvlaukums no perspektīvas...

Özdemira secinājums: maz progresa ilgtspējīgai lauksaimniecībai?
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.tagesschau.de ziņojumu Zaļās partijas politiķis un lauksaimniecības ministrs Sems Özdemirs pirms aptuveni diviem gadiem izvirzīja mērķi padarīt lauksaimniecību ilgtspējīgāku. Cita starpā viņš vēlējās panākt, lai Vācijā tiktu turēts mazāk lauksaimniecības dzīvnieku un tie tiktu turēti labāk. Taču vides aizsardzības organizācija Greenpeace runā par diviem zaudētiem gadiem, un lauksaimniecības pētnieks Matins Kaims no Bonnas universitātes uzskata, ka Vācija šobrīd ir ļoti tālu no ilgtspējīgas sistēmas. Tikai aptuveni 14 procenti saimniecību 2022. gadā darbojās bioloģiski, savukārt lielākajai daļai saimniecību, kas strādā tradicionāli, joprojām trūkst ilgtspējības stratēģijas.
No zinātniskā viedokļa lielākā būvlaukums ir lopkopība, jo tā ir atbildīga par lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu, augstu zemes izmantošanu un pārmērīgu mēslojumu. Tāpēc lauksaimniecības pētnieks Qaim aicina nopietni vērsties, lai vēl vairāk samazinātu gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu. Lai to panāktu, jāsvītro samazinātā PVN likme dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pēc Greenpeace domām, līdz 2045. gadam uz pusi jāsamazina arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits. Taču zaļais politiķis Özdemirs līdz šim labākai lopkopībai ir nodrošinājis tikai vienu miljardu eiro, savukārt zinātne saskata nepieciešamību pēc trīs līdz pieciem miljardiem eiro gadā. Turklāt viņa nostāja attiecībā uz jaunām gēnu inženierijas audzēšanas metodēm un pretrunīgi vērtēto pesticīdu glifosātu joprojām ir neskaidra.
Ietekmes, ko šie zemkopības ministra nesasniegtie mērķi varētu atstāt uz finanšu sektoru un tirgu, ir dažādas. Tradicionāli ražotu produktu zemāka pieņemšana var izraisīt pieprasījuma pieaugumu pēc ekoloģiskiem un ilgtspējīgiem produktiem, kā arī palielināt interesi par investīcijām atbilstošos uzņēmumos. Turklāt pastiprināts lauksaimniecības regulējums varētu palielināt izmaksas ražotājiem un patērētājiem. Šīs sekas varētu radīt jaunus izaicinājumus tirgum un finanšu sektoram.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.tagesschau.de