Austrumvācijas uzņēmumi skeptiski: federālā valdība joprojām nespēj rīkoties!
Austrumvācijas uzņēmumi Austrumvācijas ekonomikas forumā 2025 pauž šaubas par jaunās federālās valdības ekonomisko politiku.
Austrumvācijas uzņēmumi skeptiski: federālā valdība joprojām nespēj rīkoties!
Pašreizējo noskaņojumu Austrumvācijas uzņēmumu vidū raksturo skepse pret jauno melnsarkano federālo valdību. Saskaņā ar aptauju, ko veica Dienas spogulis 58,2% no 1500 aptaujātajiem uzņēmumiem uzskata, ka valdība neveiks efektīvus pasākumus izaugsmes veicināšanai. Šī aptauja tika veikta Austrumvācijas ekonomikas foruma (OWF) ietvaros Bādzērovā un notika no 2025. gada 3. marta līdz 26. aprīlim.
Uzņēmumi galvenokārt pieprasa birokrātijas samazināšanu, ko par ļoti svarīgu uzskata 68% aptaujāto. Enerģijas cenu samazināšana arī ir augsta vēlmju sarakstā – 54,4%. Lielākie izaicinājumi, ar kuriem saskaras 52% vadītāju, ir saistīti ar darbinieku piesaisti un noturēšanu. Turklāt kā riski vietai tiek nosaukta politiskā radikalizācija (40,3%) un augstās enerģijas cenas (34,3%).
Ekonomiskā situācija un izaicinājumi
Aptaujā izvērtēta arī uzņēmumu ekonomiskā situācija. Iepriekšējā 2024. gada pārskatā 51,5% lēmumu pieņēmēju norādīja uz veiksmīgu 2023. gada finanšu gadu. Tomēr 50% aptaujāto sniedza negatīvu vai ļoti negatīvu ekonomiskās situācijas novērtējumu. Tas atbilst šī brīža noskaņojumam, ko raksturo neskaidrības politikā.
Visu respondentu kopīgas bažas joprojām ir kvalificētu darbinieku trūkums, ko 56,4% uzskata par lielāko izaicinājumu. Tas liecina par pieaugošu pretrunu starp pozitīvajām atsauksmēm par konkrētām izaugsmes jomām, piemēram, atjaunojamo enerģiju (36 %) un mikroelektroniku (33,5 %), un plašāku ekonomisko problēmu.
vēlmes politikā
Aptauju centrālais punkts ir iespaids, ka politiskais atbalsts Austrumvācijas ekonomikai tiek uztverts kā nepietiekams. Apmēram 69,7% aptaujāto uzskata, ka politiskais atbalsts nav pietiekams. Šajā kontekstā 72% uzņēmēju aicina mazināt birokrātijas radīto spiedienu, vienlaikus tiek prasīti arī stimuli ģimeņu izlīgumam un lielāks atbalsts zinātnei un pētniecībai.
Vēl viens svarīgs ekonomiskās realitātes aspekts ir ilgtspējības apsvēršana, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem. Pēc aptaujas datiem, 47% uzņēmumu ņem vērā ilgtspējas aspektus, kas ir pozitīva attīstība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr pastāv plaisa starp tiem, kas atbalsta šos pasākumus, un tiem, kuri uzskata, ka ilgtspējība nav svarīga.
Kopumā ekonomiskā situācija Austrumvācijā joprojām ir sarežģīta. Gaidāmās diskusijas Austrumvācijas ekonomikas forumā, kas arī plānots Bādsārā no 2024. gada 2. līdz 4. jūnijam, varētu būt izšķirošas politikas, biznesa un zinātnes tīklu veidošanai, lai izstrādātu risinājumus steidzami nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām.