Austrumvācijas ekonomika: mazāk birokrātijas, vairāk iespēju uzņēmumiem!

Austrumvācijas ekonomika: mazāk birokrātijas, vairāk iespēju uzņēmumiem!

Ekonomiskā situācija Austrumvācijā joprojām ir galvenā tēma pašreizējā diskusijā par reģiona nākotni. Jauns Ifo institūta un Centrālvācijas fonda inventārs liecina, ka Austrumvācijas ekonomika pēdējos gados kopumā ir augusi straujāk nekā Rietumvācijas ekonomika. Iekšzemes kopprodukts uz vienu nodarbinātības stundu Austrumvācijā tagad sasniedz 86 procentus no Rietumvācijas vidējā rādītāja, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar mazāk nekā 50 procentiem atkalapvienošanās brīdī. Tomēr, lai nodrošinātu šo pozitīvo attīstību ilgtermiņā, ir jāpārvar ievērojamas problēmas, piemēram: faz.net ziņots.

Austrumvācijas ekonomikas forumā Bādzārovā aptuveni 500 uzņēmēju un vadītāju apsprieda pašreizējo situāciju. Uzņēmējdarbības pārstāvju kopējais noskaņojums ir sliktāks par reālo situāciju: daudzi atzīst, ka atsevišķa uzņēmuma situācija nav negatīva, taču ir bažas par vispārējām ekonomikas norisēm. Galvenās tēmas ir atjaunojamo energoresursu paplašināšana, mikroelektronika un tūrisms, bet augstās enerģijas cenas, kvalificētu darbinieku trūkums un politiskā radikalizācija kavē progresu.

Austrumvācijas uzņēmumu izaicinājumi

Uzņēmēji, piemēram, Eckhard Schmidt, kurš vada skrūvju rūpnīcu Zerbstā, ilustrē problēmas, ar kurām saskaras nozare. Ar 300 darbiniekiem rūpnīcā tiek ražoti stiprinājumi vēja turbīnām un dzelzceļa gulšņiem, 40 procentus produkcijas eksportējot. Gada apgrozījums ir 100 miljoni eiro. Šmits uzsver, ka birokrātija ir lielākais konkurences trūkums: pieci darbinieki ir aizņemti tikai ar atskaitēm un protokoliem, kas rada papildu izmaksas gadā aptuveni 750 000 eiro apmērā. Aptauja, kurā piedalījās 1500 Austrumvācijas uzņēmumu, liecina, ka 70 procenti no tiem uzskata birokrātijas samazināšanu par svarīgāko politisko uzdevumu, ziņo. zdf.de.

Nozari apgrūtina arī augstās enerģijas izmaksas, jo īpaši tāpēc, ka tika pārtraukta Krievijas gāzes piegāde. Pīesterica slāpekļa rūpnīca Vitenbergā ir viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Vācijā, un gāzes uzglabāšanas nodevas dēļ tā katru gadu saskaras ar izmaksām vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā. SKW rīkotājdirektors Carsten Franzke aicina jauno federālo valdību pazemināt enerģijas cenas un tarifus importētajam mēslojumam.

Akūts prasmju trūkums un risinājumi

Profesors Andreass Knabe no Otto fon Gērikas universitātes uzsver birokrātijas slogu un kvalificētu darbinieku trūkuma radītās problēmas. Korporatīvā struktūra austrumos ir sadrumstalotāka, un strādājošie iedzīvotāji noveco ātrāk. Vairāk nekā pusei Austrumvācijas uzņēmumu ir grūtības atrast un noturēt darbiniekus. Steidzami ir vajadzīga labāka jauniešu apmācība un kvalificēta imigrācija.

Politiskā ainava arī prasa rīcību. Uzņēmumi Austrumos ir neapmierināti ar politiķiem, kuru solījumi bieži netiek pildīti. Jaunajai federālajai valdībai tagad ir 100 dienas, lai ierosinātu konkrētas izmaiņas, savukārt Mēklenburgā-Priekšpomerānijā un Saksijā-Anhaltē vēlēšanas notiks nākamgad. Vēl viena kompāniju vēlmju saraksta pozīcija ir birokrātijas un nodokļu samazināšana, lai radītu investīcijām pievilcīgu klimatu.

Kopumā Austrumvācija joprojām ir vieta ar lielu potenciālu, taču ir daži būtiski šķēršļi, kas kavē progresu, kas ir jāpārvar ātri un efektīvi.