Otto Grafs Lambsdorfs: Brīvā tirgus politikas vīzijas

Otto Grafs Lambsdorfs: Brīvā tirgus politikas vīzijas

1982. gada valdības krīze iezīmēja izšķirošu pagrieziena punktu Vācijas politiskajā vēsturē. Brīvo demokrātu partijai (FDP) bija galvenā loma šajā politiskajā satricinājumā, kad tā iesniedza svarīgu “šķiršanās dokumentu”, kas noveda pie esošās valdības koalīcijas izjukšanas. Toreizējais federālais ekonomikas ministrs Otto Grafs Lambsdorfs bija ievērojami iesaistīts šajā attīstībā. Viņa prasības pēc skaidras tirgus ekonomikas politikas koncepcijas un valsts finanšu pārstrukturēšanas izraisīja īstu politisko krīzi.

Ekonomiskie izaicinājumi un augošais bezdarbs Vācijas Federatīvajā Republikā jau kādu laiku ir bijis intensīvu diskusiju un politisko debašu objekts. Lambsdorfs savā koncepcijā skaidri norādīja, ka nedrošo ekonomisko situāciju izraisījušas strukturālas problēmas, kurām nepieciešama visaptveroša reforma. Tomēr viņa priekšlikumi samazināt bezdarbnieka pabalstus, palielināt vēlmi investēt un vienkāršot nodokļu sistēmu izraisīja pretrunīgu reakciju.

“Lambsdorfa papīra” izdošana izraisīja spraigus strīdus un politisko spriedzi. Laikā, kad sadarbība starp SPD un FDP jau bija sarežģīta, jēdziens tika interpretēts kā kara pieteikums un sociālpolitisks barbarisms. Dažādu politisko nometņu reakcija skaidri parādīja situācijas sprādzienbīstamību un iezīmēja nesaderību valdības koalīcijā.

Galu galā Lambsdorfa dokuments paātrināja Šmita valdības sabrukumu, lai gan to var uzskatīt tikai par izraisītāju, nevis vienīgo cēloni. Sociālliberālās koalīcijas pārtraukšana bija kļuvusi neizbēgama, jo politiskās orientācijas atšķirības un neatrisinātās ekonomiskās problēmas padarīja neiespējamu turpmāko sadarbību. Tādējādi Lambsdorfa koncepcija simboliski kļuva par “šķiršanās apliecību”, kas vēstīja par laikmeta beigas Vācijas politikā.