Putina jaunais dekrēts: briesmas NATO un drūmā nākotne Krievijai!

Putina jaunais dekrēts: briesmas NATO un drūmā nākotne Krievijai!

Karš Ukrainā joprojām ir centrālais jautājums Krievijas un Rietumu attiecībās. Pašlaik ir skaļš Merkurs Kaujām nav redzamas beigas, kamēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno pastiprināt savu militāro ofensīvu. Eksperti brīdina par iespējamu uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij, īpaši reģionā pie Somijas robežas. Neskatoties uz Putina izteikumiem par sarunās panākto mieru, eksperti tos uzskata par taktiskiem manevriem, lai maksimāli palielinātu militārās priekšrocības.

2025. gada 30. maijā Putins parakstīja pretrunīgi vērtēto dekrētu, ar kuru Krievijas valdībai tika piešķirtas plašas pilnvaras. Tas ļauj valdībai atsaukt aizsardzības uzņēmumu akcionāru tiesības, ja tie nepilda valsts aizsardzības līgumu. Turklāt Rūpniecības un tirdzniecības ministrijai būs atļauts iecelt centrālo uzņēmumu vadības uzņēmumu, kas aptvers gan civilos, gan militāros uzņēmumus.

Militārā situācija un ekonomiskie izaicinājumi

Krievijas ekonomika saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Kā bpb uzsver, ka kara rezultātā tika pārveidota ārējā tirdzniecība un finanšu sistēma ar Rietumu sankciju palīdzību, kā arī palielināti militārie izdevumi, kas ir dubults slogs. Neskatoties uz sākotnējo stabilitāti pirmajā pusotra kara gadā, izrādās, ka tas notika uz Krievijas iedzīvotāju ilgtermiņa labklājības rēķina.

Sankcijas, kas tika ieviestas kopš iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, masveidā ierobežo Krieviju. Tiek ietekmēta piekļuve Rietumu finanšu sistēmām un ārvalstu valūtas rezerves, kuru apjoms bija aptuveni 300 miljardi ASV dolāru. Turklāt bija vērojams krass inflācijas pieaugums, kas 2022. gada aprīlī bija 17,8%. Šādi ekonomiskie satricinājumi ir radījuši saspringtu patēriņa preču piegādes situāciju.

Putina kurss: militarizācija vai krīze?

Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka Putins ne tikai vēlas ilgu karu Ukrainā, bet arī tic militāriem panākumiem, lai sagatavotu sabiedrību ilgstošam konfliktam. Taču kara izmaksas nav noturīgas, kas jau tā saslogo Krievijas finansiālās iespējas.

2023. gadā aizsardzības budžets bija vairāk nekā 6 triljoni rubļu (apmēram 300 miljardi USD), taču atkarība no enerģijas cenām un niknā inflācija, kas pieauga no 2,3% 2023. gada aprīlī līdz 5,7% 2023. gada septembrī, met ēnu uz ekonomikas stabilitāti. Daudzi cilvēki pamet Krieviju un oficiālais bezdarba līmenis ir 3%, savukārt darba tirgū ir jūtama stingrība.

Analītiķi Putina jaunos pasākumus un viņa publisko retoriku uzskata par ekonomikas radikālākas militarizācijas pazīmi. Atklāts paliek jautājums, vai Putins var tikt galā ar situāciju Ukrainas konfliktā vai NATO frontē pēc iespējamās tālākas eskalācijas.