Izturība kā atslēga: Vācijas ceļš uz ilgtspējīgu ekonomiku

Izturība kā atslēga: Vācijas ceļš uz ilgtspējīgu ekonomiku

2025. gada 3. jūnijā profesors Dr. h.c. mult. Rolands Kohs apspriež pašreizējā laika izaicinājumus un noturības izšķirošo lomu Vācijas turpmākajā attīstībā. Rakstā par Vācijas ekonomika Tiek uzsvērts, ka noturība tiek uzskatīta par pamatu jaunās federālās valdības panākumiem. Uzticēšanās elastīgai kārtībai veicina iedzīvotāju optimismu un pārliecību.

Prinstonas ekonomists Markuss Brunermeiers uzsver, ka noturībai jābūt ne tikai individuālam mērķim, bet arī sabiedriskam mērķim, lai nodrošinātu labklājību visiem. Šajā nolūkā galvenā uzmanība jāpievērš sešām ekonomikas un sociālās politikas jomām:

• Vertrauen in Dienstleistungen statt industrielle Produktion.
• Umgang mit neuen Herausforderungen im Welthandel.
• Ordnungspolitik: private Risiken vs. staatliche Innovationen.
• Technologieoffene Energiepolitik.
• Staatliche Finanzpolitik und deren Auswirkungen auf Sozialsysteme.
• Demografischer Wandel und individuelle Mitverantwortung.

Noturīga pieeja sociālajai tirgus ekonomikai

Sociālā tirgus ekonomika tiek raksturota kā noturības jēdziens. Tas jau ilgu laiku ir bijis Vācijas ekonomikas stabilizējošs elements, taču arvien vairāk saskaras ar globālām problēmām. Pētījums, ko veica Xpert.digital norāda uz nepieciešamību turpināt attīstīt sociālās tirgus ekonomikas modeli, lai izturīgāk reaģētu uz globalizāciju, kvalificētu darbinieku trūkumu un mākslīgā intelekta sasniegumiem.

Izturība ietver vairākas galvenās īpašības: pielāgošanās spēja, robustums, novatoriskums un ilgtspējība. Šīs īpašības ir ļoti svarīgas, lai veiksmīgi pārvaldītu gan globalizācijas iespējas, gan riskus.

Globalizācijas izaicinājumi un kvalificētu darbinieku trūkums

Globalizācijas rezultātā piegādes ķēdes kļūst sarežģītākas un neaizsargātākas. Lai samazinātu riskus, ir nepieciešamas pārdomātas internacionalizācijas stratēģijas, kas cita starpā ietver piegādes ķēžu dažādošanu un starptautisko partnerību stiprināšanu.

Turklāt aktuāla problēma ir kvalificētu darbinieku trūkums. Šeit varētu palīdzēt plašāka apmācība MINT priekšmetos un elastīgi, nepilna laika mācību modeļi. Automatizācija un mākslīgā intelekta izmantošana arī palīdz palielināt efektivitāti.

Mākslīgais intelekts tiek uzskatīts par ekonomikas transformācijas dzinējspēku. Tas ne tikai optimizē ražošanas procesus, bet arī ļauj izveidot jaunas biznesa jomas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka digitālās pārmaiņas ir godīgas, AI prasmju mācīšanai ir ļoti svarīgi izglītot.

Ilgtspējība kā noturības pamats

Ilgtspējība ir noturīgas ekonomikas galvenā sastāvdaļa. Liela nozīme ir vides aspektu integrācijai ekonomikas lēmumos un aprites ekonomikas veicināšanai. Turklāt ir jānodrošina ilgtspējīgas piegādes ķēdes un jāveido izpratne par videi draudzīgu rīcību.

Atbildīga resursu izmantošana atspoguļojas arī valsts investīciju nepieciešamības infrastruktūrā, izglītībā un pētniecībā. Skaidri normatīvie regulējumi ilgtspējībai un sociālajiem darba apstākļiem ir būtiski, lai iekļautu sabiedrību pārveides procesā.

Rezumējot, Rolands Kohs izturīgo sabiedrību redz kā mazu kuģu floti, kas kopā dodas uz galamērķi. Indivīdi palīdz pārvarēt izaicinājumus ar savu pielāgošanās spēju, savukārt vadībai ir jāmotivē kopīgi veidot noturību. Fatālisms un pesimisms tiek identificēti kā tādi, kas kavē sabiedrības spēju pielāgoties.

Nākotnē ir nepieciešama visaptveroša pielāgošanās 21. gadsimta prasībām, lai līdzsvarotu ekonomisko efektivitāti, sociālo vienlīdzību un vides ilgtspējību.