Lejupslīde Vācijā: iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinās par 0,3 procentiem – eksperti pazemina ekonomikas prognozes 2024. gadam
Saskaņā ar tīmekļa vietnes web.de ziņojumu Vācijas ekonomika atrodas lejupslīdes stāvoklī. Federālā statistikas biroja provizoriskie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā samazinājies par 0,3 procentiem, galvenokārt augstās inflācijas dēļ, kas negatīvi ietekmēja privāto patēriņu. Salīdzinājumam, Vācijas ekonomika 2022. gadā pieauga. Daži ekonomisti bažījas, ka 2024. gadā inflācijas bremzēšana uz privāto patēriņu varētu turpināt izraisīt ekonomikas izlaides samazināšanos. Vēl viens negatīvs faktors ir parādu bremze, kas apgrūtina nozīmīgus ieguldījumus klimata aizsardzībā un infrastruktūrā. Ekonomikas prognozes 2024. gadam jau ir pazeminātas, un daži ekonomisti pat secina...

Lejupslīde Vācijā: iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinās par 0,3 procentiem – eksperti pazemina ekonomikas prognozes 2024. gadam
Saskaņā ar ziņojumu web.de, Vācijas ekonomika atrodas lejupslīdes stāvoklī. Federālā statistikas biroja provizoriskie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā samazinājies par 0,3 procentiem, galvenokārt augstās inflācijas dēļ, kas negatīvi ietekmēja privāto patēriņu. Salīdzinājumam, Vācijas ekonomika 2022. gadā pieauga.
Daži ekonomisti bažījas, ka inflācijas kavēšanās pret privāto patēriņu 2024. gadā varētu turpināt izraisīt ekonomikas izlaides samazināšanos. Vēl viens negatīvs faktors ir parādu bremze, kas apgrūtina nozīmīgus ieguldījumus klimata aizsardzībā un infrastruktūrā. Ekonomiskās prognozes 2024. gadam jau ir pazeminātas, un daži ekonomisti pat neizslēdz turpmāku IKP kritumu.
Vēl viena problēma rodas no valdības izdevumiem, kas pērn bija lielāki par ieņēmumiem. Federālā, valsts, vietējā un sociālā nodrošinājuma deficīts veidoja labus 82,7 miljardus eiro. Lai gan Vācija jau otro gadu ir pieturējusies pie Eiropas parāda noteikuma, ar Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu noteiktie finanšu ierobežojumi varētu ietekmēt ekonomikas atveseļošanos.
Kā finanšu profesionālim ir svarīgi analizēt šo faktoru iespējamo ietekmi uz tirgu un finanšu nozari. IKP kritums un novājināta ekonomika var izraisīt tirgus svārstības un samazināt investīciju apetīti. Iespējamā valdības izdevumu samazināšanās var izraisīt arī ekonomiskās aktivitātes samazināšanos galvenajās nozarēs, piemēram, infrastruktūrā un būvniecībā. Kopumā šie faktori varētu palielināt nenoteiktību finanšu sektorā.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valdības un finanšu iestādes reaģētu uz šiem notikumiem un veiktu atbilstošus pasākumus, lai palielinātu uzticēšanos ekonomikai un nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti. Tas varētu ietvert, piemēram, investīciju veicināšanu un mērķtiecīgu fiskālo politiku, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un samazinātu iespējamos riskus.
Izlasiet avota rakstu vietnē web.de