Krievijas ekonomika uz sliekšņa: rekordliels deficīts kara dēļ Ukrainā!

Krievijas ekonomika uz sliekšņa: rekordliels deficīts kara dēļ Ukrainā!

Krievijas militāro darbību ekonomiskās sekas ir nopietnas. Amerikāņu domnīcas CSIS nesen veiktā analīze liecina, ka Krievijas uzņēmumu neto finanšu rezultāti 2025. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritās par 34 procentiem. Satraucoši ir tas, ka katrs trešais uzņēmums Krievijā strādā ar zaudējumiem. Īpaši smagi cietuši pārtikas, mēbeļu un apģērbu ražotāji, un līdz pat trešdaļa no tiem ziņo par zaudējumiem. Cieš arī būvniecības nozare, jo ieņēmumi samazinās par vairāk nekā 30 procentiem. Vēl viena satraucoša zīme ir situācija naftas pārstrādes rūpnīcās, kuru finanšu rezultāti ir par 94 procentiem sliktāki nekā iepriekš.

Krievijas ekonomiku apgrūtina ne tikai uzņēmumu zaudējumi, bet arī nodokļu ieņēmumu samazināšanās. Uzņēmumi, kas saglabā peļņu, mazāku ienākumu dēļ maksā ievērojami mazāk nodokļus. Īpaši tiek ietekmēta enerģētikas nozare, kas veido trešdaļu valsts ieņēmumu: ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta 2023. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 10 procentiem. Naftas cena nokritās no 70 USD līdz 50 USD, un 2026. gadā nav gaidāms cenu pieaugums. Šajā kontekstā Gazprom ziņo par 13 miljardu USD zaudējumiem 2024. gadā.

Budžeta deficīts sasniedz rekordaugstu līmeni

Papildus korporatīvajiem zaudējumiem Krievijas valdība fiksē satraucošus budžeta rādītājus. 2023. gada janvārī budžeta deficīts bija 1,76 triljoni rubļu (apmēram 23 miljardi eiro), kas bija lielākais budžeta deficīts vismaz 25 gadu laikā, liecina Maskavas Finanšu ministrijas dati. Ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta samazinājušies par 46 procentiem, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn. Šī krasā attīstība ir tieši saistīta ar augstajiem izdevumiem, ko izraisīja iebrukums Ukrainā, kas pieauga par 59 procentiem.

Budžeta novecošanos atspoguļo arī kopējais citu nodokļu ieņēmumu kritums, kas saruka par 28 procentiem. Krievijas valdība jau ir sākusi ienirt ārkārtas rezervēs un alternatīvos ienākumu avotos, janvārī pārdodot Ķīnas juaņas un zeltu aptuveni 500 miljonu eiro vērtībā. Kopējais deficīts šogad plānots 3 triljonu rubļu apmērā, vairāk nekā puse no šīs summas sasniedzot jau janvārī.

Samazinājums enerģētikas sektorā

Satraucošas tendences uzrāda arī enerģētikas sektors, kas ir Krievijas ekonomikas centrālais pīlārs. Ogļu cenas ir samazinājušās par 20 procentiem un tagad ir trīs reizes zemākas nekā 2022. gadā. Tā rezultātā 62 procenti Krievijas ogļu ražotāju reģistrē zaudējumus. Turklāt Rietumu sankciju dēļ Krievija ir zaudējusi 80 procentus no sava Eiropas gāzes tirgus. Samazinājusies arī Ķīnas interese vairāk iepirkt Krievijas gāzi vai ogles.

Situāciju vēl vairāk pasliktina fakts, ka nav pienācīgi risinātas specifiskās problēmas, piemēram, pāreja uz valsts programmatūru. Experts warn that Russia's National Welfare Fund could be depleted by 2026 - a dramatic fall from $113 billion in 2022 to just $36 billion. Ellīgie tēriņu tempi, ko Krievija tērē karam, ir līdzvērtīgi 7 procentiem no tās iekšzemes kopprodukta un jau veido 40 procentus no visa tās budžeta.

Kopumā ekonomiskie rādītāji liecina, ka Krievijas ekonomika ir pakļauta milzīgam spiedienam. Tomēr Krievija pārvar izaicinājumu ar vienu no mazākajām ekonomikām, kuras rādītāji ir mazāki nekā ASV Kalifornijas štatam. Atklāts paliek jautājums, cik ilgi tas var turpināties, ja Krievijas sabiedrībā nekļūs manāmi dziļāki griezumi.

Lai iegūtu papildinformāciju, varat lejupielādēt analīzi no Dienvidaustrumu Šveice un n-tv skat.