Ekspertu padome aicina ieviest elastīgāku parāda bremzi, lai nodrošinātu nākotni - Finanšu eksperts analizē priekšlikumus.

Ekspertu padome aicina ieviest elastīgāku parāda bremzi, lai nodrošinātu nākotni - Finanšu eksperts analizē priekšlikumus.

Saskaņā ar ziņojumu www.sueddeutsche.de, Vispārējās ekonomikas attīstības novērtējuma ekspertu padome (SVR) rosinājusi mēreni pārskatīt parāda bremzi. Priekšsēdētāja Monika Šnicere pašreizējo parādu bremzi raksturo kā pārāk stingru un aicina palielināt elastību, lai nodrošinātu uz nākotni vērstus valsts izdevumus, neapdraudot valsts finanšu ilgtspēju.

Parādu bremze tika ieviesta, lai nepamatoti neapgrūtinātu nākamās paaudzes ar procentiem un atmaksas maksājumiem. Tas nosaka, ka štatiem ekonomiski normālos gados jāiztiek bez jauniem aizdevumiem, un federālās valdības parāda rīcības brīvība ir 0,35 procenti no ekonomiskās produkcijas. Pašreizējās ekonomikas lejupslīdes dēļ ir atļauts aizņemties neto 22 miljardu eiro apmērā. No noteikuma var atkāpties tikai ārkārtas situācijās, piem. pēc dabas katastrofas vai pandēmijas laikā.

Piedāvātā reforma cita starpā paredz ieviest pārejas posmu un palielināt standarta limitu atkarībā no valsts parāda attiecības attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Priekšlikumā tas ir pamatots ar to, ka ekonomiskās krīzes var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku pat gados pēc akūtās ārkārtas situācijas. Valsts parāda attiecība šobrīd ir aptuveni 64 procenti no IKP, kas saskaņā ar Ekspertu padomes reformas priekšlikumu ļautu neto aizņemties 28, nevis 22 miljardu eiro apmērā.

Kā finanšu eksperts es uzskatu, ka šie reformu priekšlikumi ir svarīgs solis, lai sniegtu valstīm plašākas iespējas atbilstoši reaģēt grūtos ekonomiskajos laikos. Parāda bremžu pielāgošana pašreizējai ekonomiskajai situācijai un ilgtermiņa parāda situācijai ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu līdzsvarotu fiskālās politikas stratēģiju. Šim elastīgākam regulējumam varētu būt pozitīva ietekme uz tirgu, jo tas dotu valdībām lielākas iespējas ieguldīt tādos tālredzīgos projektos kā klimata pārmaiņas, digitalizācija un infrastruktūra. Tomēr ir jāņem vērā arī potenciālie riski, kas saistīti ar jauno parādu pieaugumu, un tie rūpīgi jāizsver.