Šnicers brīdina: Ēdināšanas nozarei nekādu jaunu parādu!

Šnicers brīdina: Ēdināšanas nozarei nekādu jaunu parādu!

Diskusija par melnsarkanās federālās valdības finanšu politiku kļūst arvien intensīvāka. Tautsaimniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Monika Šnicere bija kritiska par plānoto PVN samazinājumu ēdināšanas nozarē. Intervijā viņa skaidri norādīja, ka šis pasākums nav pareizā atbilde uz pašreizējām ekonomikas problēmām un ka tā vietā ir nepieciešams ierobežot izdevumus. Viņu galvenā uzmanība tiek pievērsta esošajam budžeta deficītam, kas, viņuprāt, liek rīkoties.

Šnicers iesaka nevis uzņemties jaunu parādu, bet gan samazināt izdevumus. Jo īpaši viņa minēja neskaidrus finansējuma avotus noteiktu izdevumu segšanai un aicināja atteikties no mātes pensiju un lauksaimniecības dīzeļdegvielas subsīdiju palielināšanas. Šie priekšlikumi atspoguļo neatliekamo nepieciešamību stabilizēt valsts finansiālo stāvokli, neveidojot papildu parādus. Tas stingri brīdina par jaunu parādu uzņemšanos ar investīcijām nesaistītiem izdevumiem, kas varētu apdraudēt ilgtermiņa stabilitāti.

Valdības budžeta plāni

Nākamajā solī federālā valdība plāno iesniegt 2024. gada budžetu. Kanclers Olafs Šolcs, vicekanclers Roberts Habeks un finanšu ministrs Kristians Lindners paziņojuši, ka vēlas panākt ietaupījumus 17 miljardu eiro apmērā. Šie pasākumi būtu jāīsteno, neapturot parāda bremzes. Tomēr tiek izskatīta iespējamā finansiālās palīdzības apturēšana plūdos cietušajiem Ahr ielejā.

Īpaši izceļams Klimata un transformācijas fonda (KTF) samazinājums par 12,7 miljardiem eiro. Šis krasais samazinājums ir daļa no plašāka plāna līdz 2027. gadam samazināt plānotos izdevumus kopumā par 45 miljardiem eiro. KTF joprojām ir galvenais instruments klimatneitrālām pārmaiņām ar kopējo apjomu 160 miljardi eiro.

Sekas un izaicinājumi

Paredzētie ietaupījumi attiecas arī uz palīdzību Ukrainai, kam kopumā būs pieejami 14 miljardi eiro, un taupības pasākumiem to nevajadzētu ietekmēt. Valdība arī plāno atcelt 5,5 miljardu eiro dotāciju elektrotīklam, kas var novest pie elektroenerģijas cenu kāpuma. Lai palielinātu KTF ieņēmumus, tiek apsvērta CO2 cenas palielināšana, vienlaikus samazinot klimatam kaitīgās subsīdijas.

Bundestāga Budžeta komiteja diskusijas par šiem jautājumiem varētu pabeigt līdz Ziemassvētkiem, galīgo lēmumu pieņemot 2026. gada janvārī. Līdz jauno budžetu spēkā stāšanās brīdim tiks īstenots pagaidu budžets, kas ļaus Valsts kasei katru mēnesi atbrīvot noteiktu procentuālo līdzekļu daļu.

Politiskie un ekonomiskie lēmumi, kas tagad ir jāpieņem, ir revolucionāri Vācijas turpmākajai finanšu politikai. Jāskatās, kā valdība pārvarēs izaicinājumus, ko radījuši Šnicera priekšlikumi un pašas budžeta plāni.