Parādu bremze Vācijā: klimata aizsardzība vai finanšu haoss?

Parādu bremze Vācijā: klimata aizsardzība vai finanšu haoss?

2025. gada 21. jūnijā Vācijā izcēlās jaunas debates par klimata aizsardzības finansēšanu. Martā parādu bremzi Pamatlikumā, īpaši 109. un 143.h pantā, vājināja sarkani-melni-zaļais vairākums Bundestāgā. Tas darīts ar mērķi līdz 2045.gadam radīt plašākas iespējas nepieciešamajām investīcijām infrastruktūrā un klimata neitralitātē. Izveidots no parāda finansēts speciāls fonds līdz 500 miljardu eiro apmērā, kas šim mērķim tiks izmantots arī turpmāk. Taču kritiķi baidās, ka jaunā regula varētu kavēt klimata mērķu sasniegšanu.

Plānotie papildinājumi no speciālā fonda Klimata un transformācijas fondam (KTF) veido 100 miljardus eiro, ko varēs izmantot privātām investīcijām un aizdevumiem, piemēram, elektromobiļu iegādei. Kopš 2016. gada ar vides prēmiju palīdzību ir atbalstīts aptuveni 2,1 miljons elektrisko un no elektrotīkla pieslēdzamo hibrīdauto, kas izmaksā aptuveni desmit miljardus eiro. Turklāt kopš 1994. gada Vācijas pamatlikumā vides un klimata aizsardzība ir nostiprināta kā valsts mērķis. Šo mērķi atbalstīja Federālās Konstitucionālās tiesas 2021. gada lēmums par klimata pārmaiņām, kas aicina juridiski interpretēt klimata neitralitāti.

Investīciju prasības ir strauji pieaugušas

Pašreizējā situācija liecina, ka klimata aizsardzība Vācijā faktiski ir kļuvusi par nozīmīgu finanšu būvlaukumu. Pētniecības institūtu aplēses paredz, ka nākamo desmit gadu laikā papildu investīciju prasība ir vismaz 600 miljardi eiro, kas atbilst aptuveni 60 miljardu eiro ikgadējai prasībai. Daži eksperti pat lēš, ka tas ir aptuveni 100 miljardi eiro gadā. Salīdzinājumam, pašreizējais federālais budžets ir 450 miljardi eiro gadā, kas ilustrē problēmas mērogu.

Ulrihs Klūs no Darmštates Lietišķo zinātņu universitātes aplēses raksturo kā konservatīvas un aicina piešķirt aizdevumus kā finansēšanas līdzekli. Vācija šobrīd gūst labumu no zemajām parāda procentu likmēm, kas rada uzticību finanšu tirgos. Ja nebūs pietiekamu ieguldījumu, brīdina tādi eksperti kā Matiass Kalkuhls no PIK, var rasties augsts klimata postījumu līmenis un politiskā nestabilitāte.

Parādu bremzes izaicinājumi

Parādu bremze Pamatlikumā ir būtisks šķērslis jaunu kredītu ņemšanai. Kamēr kreisie pieprasa šo regulu atcelt, Savienība, FDP un AfD aicina to saglabāt. Savukārt SPD un Zaļie plāno reformas un apsver iespēju izveidot “Vācijas fondu”, lai ar kredītiem finansētu nepieciešamās investīcijas. Iespējamās jaunas koalīcijas pat varētu apsvērt īpaša klimata un drošības parāda izveidi. Tomēr Ulrihs Klūs iestājas par parādu bremžu atcelšanu jaunu speciālo budžetu vietā.

Klimata jautājumu ekspertu padome jau ir novērtējusi likumdošanas prasības klimata aizsardzībai kā neatbilstošas. Noteikumi un pamatnostādnes varētu sniegt NVO vairāk iespēju celt prasību tiesā, kas varētu novest pie aizkavēšanās un papildu izmaksām. Turklāt jaunās prasības ierobežo pretendentu plānošanas brīvību. Izaicinājums joprojām ir atrast līdzsvaru starp nepieciešamajām investīcijām un stingrām finanšu prasībām.