Parādu bremze: ekonomisti aicina atvieglot – spiediens uz federālo finanšu ministru pieaug

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Saskaņā ar www.sueddeutsche.de ziņojumu, notiek diskusijas par to, vai vajadzētu atslābināt parādu bremzi, jo Vispārējās ekonomikas attīstības novērtējuma ekspertu padome ir paudusi atbalstu parādu bremžu reformai. Šī parāda bremze ierobežo federālās valdības jauno parādu līdz 0,35 procentiem no ekonomiskās produkcijas parastos gados. Kritiķi apgalvo, ka šis noteikums ir pārāk stingrs, ņemot vērā milzīgās problēmas, ar kurām saskaras Vācija, piemēram, valsts klimatam draudzīgo pārstrukturēšanu un investīcijas izglītībā, pētniecībā, infrastruktūrā un aizsardzībā. Diskusija par to, vai vajadzētu atslābināt parādu bremzi, ir pretrunīga. Šajās debatēs ir dažādi viedokļi. No vienas puses, tiek apgalvots, ka, atvieglojot...

Gemäß einem Bericht von www.sueddeutsche.de wird darüber diskutiert, ob die Schuldenbremse gelockert werden soll, da der Sachverständigenrat zur Begutachtung der gesamtwirtschaftlichen Entwicklung sich für eine Reform der Schuldenbremse ausgesprochen hat. Diese Schuldenbremse begrenzt die Neuverschuldung des Bundes auf maximal 0,35 Prozent der Wirtschaftsleistung in Normaljahren. Kritiker argumentieren, dass diese Regel zu starr sei angesichts der massiven Herausforderungen, vor denen Deutschland steht, wie dem klimagerechten Umbau des Landes und Investitionen in Bildung, Forschung, Infrastruktur und Verteidigung. Die Diskussion darüber, ob die Schuldenbremse gelockert werden sollte, ist kontrovers. Es gibt verschiedene Standpunkte in dieser Debatte. Einerseits wird argumentiert, dass eine Lockerung der …
Saskaņā ar www.sueddeutsche.de ziņojumu, notiek diskusijas par to, vai vajadzētu atslābināt parādu bremzi, jo Vispārējās ekonomikas attīstības novērtējuma ekspertu padome ir paudusi atbalstu parādu bremžu reformai. Šī parāda bremze ierobežo federālās valdības jauno parādu līdz 0,35 procentiem no ekonomiskās produkcijas parastos gados. Kritiķi apgalvo, ka šis noteikums ir pārāk stingrs, ņemot vērā milzīgās problēmas, ar kurām saskaras Vācija, piemēram, valsts klimatam draudzīgo pārstrukturēšanu un investīcijas izglītībā, pētniecībā, infrastruktūrā un aizsardzībā. Diskusija par to, vai vajadzētu atslābināt parādu bremzi, ir pretrunīga. Šajās debatēs ir dažādi viedokļi. No vienas puses, tiek apgalvots, ka, atvieglojot...

Parādu bremze: ekonomisti aicina atvieglot – spiediens uz federālo finanšu ministru pieaug

Saskaņā ar ziņojumu www.sueddeutsche.de Rodas diskusija par to, vai nevajadzētu atslābināt parādu bremzi, jo Tautsaimniecības kopējās attīstības novērtējuma ekspertu padome ir paudusi atbalstu parādu bremžu reformai. Šī parāda bremze ierobežo federālās valdības jauno parādu līdz 0,35 procentiem no ekonomiskās produkcijas parastos gados. Kritiķi apgalvo, ka šis noteikums ir pārāk stingrs, ņemot vērā milzīgās problēmas, ar kurām saskaras Vācija, piemēram, valsts klimatam draudzīgo pārstrukturēšanu un investīcijas izglītībā, pētniecībā, infrastruktūrā un aizsardzībā. Diskusija par to, vai vajadzētu atslābināt parādu bremzi, ir pretrunīga.

Šajās debatēs ir dažādi viedokļi. No vienas puses, tiek apgalvots, ka parādu bremžu mazināšana varētu radīt lielākas finansiālas iespējas steidzami nepieciešamajām investīcijām. No otras puses, tiek uzsvērts, ka pirms pamatlikuma grozīšanas ir jābūt skaidrībai, kuri projekti patiešām ir steidzami un vai tie ilgtermiņā nestu atdevi sabiedrībai kopumā. Tāpat jāatzīmē, ka pārāk liela aizņemšanās varētu negatīvi ietekmēt pašreizējo procentu slogu un valsts parādu.

Ekspertu padomes ieteikums atļaut aizņemties, ja kopējais valsts parāds ir zems un pašreizējais procentu slogs ir vadāms, varētu ietekmēt tirgu un finanšu sektoru. Parādu bremžu mazināšana varētu radīt augstāku investīciju līmeni un lielāku ekonomisko izaugsmi. Tomēr ir jārūpējas par to, lai aizņemšanās tiktu veikta atbildīgi un ilgtermiņā pozitīvi ietekmētu sabiedrību. Galu galā ir svarīgi diskusiju par parāda bremžu mazināšanu vadīt uzmanīgi un ņemt vērā ilgtermiņa ietekmi uz valsts budžetu un ekonomiku.

Izlasiet avota rakstu vietnē www.sueddeutsche.de

Uz rakstu