Melnsarkans: Pēc 100 dienām ekonomiskā politika ir uz sliekšņa!

Melnsarkans: Pēc 100 dienām ekonomiskā politika ir uz sliekšņa!

Šodien pēc 100 amatā pavadītām dienām melnsarkanā federālā valdība prezentēja jauktu ekonomikas politikas bilanci. Saskaņā ar Ifo institūta aptauju, 41% no 170 aptaujātajiem ekonomikas profesoriem nesaskata būtiskas izmaiņas kursā, salīdzinot ar iepriekšējo luksoforu valdību. Pirms vēlēšanām Frīdrihs Mercs bija solījis visaptverošas izmaiņas ekonomikas politikā, taču šķiet, ka realitāte krietni atpaliek no šīm cerībām.

Īpaši vīlušies aptaujātie ekonomisti bijuši nodokļu un sociālajā politikā, kur būtiskas izmaiņas netika konstatētas. Tikai 25% ekonomistu ir apmierināti ar līdz šim īstenotajiem ekonomiskajiem pasākumiem. Liela daļa liecina, ka jaunajai valdībai ir vidēja (53%) vai pat zema (31%) ekonomiskā kompetence. "Negatīvo noskaņojumu veicina reformu centienu trūkums sociālajās sistēmās, kā arī stimula trūkums strukturālajām reformām, piemēram, birokrātijas samazināšana un klimata aizsardzība," skaidro profesors Niklass Potrafke no Ifo Valsts finanšu un politiskās ekonomikas centra.

Valdības darba pozitīvie aspekti

Tomēr ir arī daži pozitīvi vērtējumi. Par progresu ekonomisti uzskata valsts investīciju stiprināšanu, izmantojot īpašus fondus. Turklāt "investīciju pastiprinātājs", kas piedāvā uzlabotas amortizācijas iespējas uzņēmumiem, tiek uzskatīts par soli pareizajā virzienā. Tāpat atsevišķi aptaujātie pozitīvi izcēla papildu izdevumus aizsardzībai un pirmos soļus nodokļu politikā, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu.

Taču, taujāti par veiksmīgiem lēmumiem, 29 dalībnieki nespēja sniegt būtisku atbildi. Sadaļā “Cits” svarīgs bija Vācijas mainītais izskats pasaules politiskajā un Eiropas arēnā. Tika apspriesta arī Vācijas piegādes ķēdes likuma un gāzes cenas nodevas atcelšana.

Politisko lēmumu kritika

Tomēr nepārprotami dominē kritiskās balsis. “Mātes pensijas” paplašināšana visbiežāk tika raksturota kā neveiksme. Turklāt kritiski tiek vērtēta vērienīgā parādu bremžu reforma un speciālā infrastruktūras fonda izveide. Pieņemtā pensiju pakete arī saņēma noraidījumu, kā arī tika uzsvērta nevēlēšanās reformēt sociālos izdevumus. Pastāv arī bažas par elektrības nodokļa samazināšanu, kas, pēc kritiķu domām, nāks tikai par labu ražošanas nozarei, kā arī pārmetumi, ka valdība pārāk lielā mērā paļaujas uz fosilo kurināmo, piemēram, gāzi.

Papildu kritiskie punkti rodas konstitucionālā tiesneša ievēlēšanā un attiecībā uz plānoto budžetu. Tāpat tiek kritizēta plānotā tirdzniecības nodokļa samazināšana ēdināšanas nozarē un vēlamais tarifu atbilstības likums.

Melnsarkanās valdības pirmā bilance parāda attēlu, kurā redzami daudzi izaicinājumi un būvlaukumi. Lai attaisnotu uz tiem liktās cerības, ekonomikas politikas darba kārtībā ir skaidri jārīkojas. Pamatā esošā ekonomistu neapmierinātība var ilgtermiņā ietekmēt valdības lēmumu pieņemšanu, ja nesekos vērā ņemamas reformas.

Tas parāda, cik svarīgi jaunajai federālajai valdībai ir ne tikai veikt īstermiņa fiskālās politikas pasākumus, bet arī uzsākt ilgtspējīgas strukturālās reformas, lai stiprinātu pārliecību par valsts ekonomikas politikas kompetenci.

Sīkāku informāciju par sākotnējo situāciju un ekonomikas viedokļiem varat uzzināt Pionieris kā arī tas Ifo Apmeklējiet institūtu.