Spahn aicina FDP veikt ekonomiskās reformas - kanclers Šolcs zem spiediena

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Šajā ekskluzīvajā rakstā uzziniet, kā CDU ekonomiskās pārejas laikā izdara spiedienu uz FDP. Bijušais ministrs Spahns aicina veikt konkrētus pasākumus, savukārt kanclers Šolcs apsūdz viņu realitātes noliegšanā. Svarīga informācija par aktuālajām politiskajām debatēm.

Erfahren Sie in diesem exklusiven Artikel, wie die CDU die FDP bei der Wirtschaftswende unter Druck setzt. Ex-Minister Spahn fordert konkrete Maßnahmen, während Kanzler Scholz Realitätsverweigerung vorwirft. Wichtige Informationen zur aktuellen politischen Debatte.
Šajā ekskluzīvajā rakstā uzziniet, kā CDU ekonomiskās pārejas laikā izdara spiedienu uz FDP. Bijušais ministrs Spahns aicina veikt konkrētus pasākumus, savukārt kanclers Šolcs apsūdz viņu realitātes noliegšanā. Svarīga informācija par aktuālajām politiskajām debatēm.

Spahn aicina FDP veikt ekonomiskās reformas - kanclers Šolcs zem spiediena

Vācijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī piedzīvoja nelielu augšupeju, mini-izaugsmei sasniedzot 0,2 procentus. Šī pozitīvā attīstība rada optimismu iespējamai atveseļošanai 2024. gadā. Neraugoties uz šīm pazīmēm, CDU mudina FDP īstenot izšķirošus ekonomikas reformu pasākumus esošās luksoforu koalīcijā ar SPD un zaļajiem. Bijušais ministrs Jenss Špāns uzsver nepieciešamību samazināt nodokļus, samazināt enerģijas izmaksas un samazināt birokrātiju, lai stimulētu vājo ekonomiku.

FDP nesen pieņēma 12 punktu plānu, kura mērķis ir uzlabot pamatnosacījumus uzņēmumiem Vācijā. Šo plānu FDP raksturo kā “ekonomisku pavērsienu”. Tomēr koalīcijas iekšienē pastāv domstarpības, jo SPD iestājas pret sociālo pabalstu samazināšanu un solidaritātes piemaksas samazināšanu augstpelnīgajiem. Šīs atšķirības atspoguļojas arī diskusijās par pamanāmiem nodokļu atvieglojumiem, kas izgāžas budžeta situācijas un parāda bremžu ievērošanas dēļ.

Jenss Špāns apsūdz kancleru Olafu Šolcu (SPD) realitātes noliegšanā, trivializējot valsts sarežģīto ekonomisko situāciju. Neskatoties uz pašreizējo nelielo ekonomikas atveseļošanos, Vācija joprojām ir industriāli attīstīto valstu lejasgalā. Uzlabotās ekonomiskās perspektīvas vēl neatspoguļojas darba tirgū, kur joprojām pastāv izaicinājumi koronapandēmijas un Ukrainas kara, kā arī rūpniecības pārveides seku dēļ.

Pavasara atveseļošanās darba tirgū kopumā bija vājāka, nekā gaidīts. Bezdarbnieku skaits aprīlī samazinājies tikai nedaudz un bezdarba līmenis saglabājas sešu procentu līmenī. Neskatoties uz nepieciešamību pēc 700 000 darba vakanču, darba meklētāju ir vairāk nekā pērn. Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, ekonomikas un darba tirgus perspektīvas joprojām ir sarežģītas.