Stagnācija Vācijā: Ekonomiskās prognozes rada bažas!

Stagnācija Vācijā: Ekonomiskās prognozes rada bažas!

Dažādi eksperti Vācijas ekonomiskās izredzes klasificē kā satraucošas. Stagnācija, ko var interpretēt kā “neplūsmu”, šim gadam tiek prognozēta gan apstrādes rūpniecības izlaides, gan vispārējās ekonomiskās aktivitātes ziņā. Šī situācija rada bezdarba pieauguma risku un kopumā tiek uzskatīta par nevēlamu gan ekonomikā, gan citās dzīves jomās, kurās progress stagnē. Skaļi Dienvidvācijas laikraksts uzsver, ka sarunām un mijiedarbībām, kas stagnē, ir arī negatīvas sekas.

Tālāku priekšstatu par ekonomisko situāciju liecina jaunā Vācijas ekonomistu prognoze, kas balstīta uz pieņēmumiem par globālajām norisēm, valūtu kursiem un procentu likmēm. Oficiālā informācija par prognozi ir no 2024. gada 20. novembra, un tā paredz mērenu pasaules ekonomikas izaugsmi, kas 2024. gadā tiek prognozēta 3,5% apmērā, salīdzinot ar 3,4% līdz šim. Tomēr Vācijas nākotnes izredzes ir ievērojami aptumšotas.

Skats uz tirgiem un inflāciju

Ražošana Vācijā tuvākajos gados būs skaļāka Bundesbank stagnācija, kas nozīmē, ka Vācijas eksportētāju noieta tirgi ir vājāki nekā pasaules tirdzniecība, taču 2025. gadā var atkal konverģēt. Savukārt globālā tirdzniecība zaudē apgriezienus, kas palielina ekonomikas izaicinājumus. Kamēr sagaidāms jēlnaftas cenu kāpums, gāzes vairumtirdzniecības cenas Eiropā pieaug ģeopolitiskās spriedzes dēļ.

Paredzams, ka inflācija samazināsies, prognozētā vērtība ir 2%. Taču arī provizoriskā budžeta vadība ir nepieciešama, jo 2025.gadam federālā budžeta nav. Arī plānotās likumdošanas izmaiņas, piemēram, ienākuma nodokļa aukstās progresijas kompensēšana, paredzētas, lai atvieglotu valsts budžeta slogu, savukārt pagaidu krīzes pasākumi radīs zināmu spiedienu līdz 2024.gadam.

Sociālās drošības loma

Vēl viens bažas rada sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju pieaugums, īpaši veselības un aprūpes apdrošināšanā. Vienlaikus paredzams, ka no 2025. gada pieaugs ieņēmumi no ar peļņu saistītajiem nodokļiem, savukārt ieņēmumi no CO2 sertifikātiem palielināsies, lai gan ir atsauce uz ES programmu “Nākamā paaudze ES”, kas beigsies 2027. gadā un kas pēc tam varētu novest pie ieņēmumu samazināšanās.

Kopumā perspektīvas liecina, ka Vācija saskaras ar stagnāciju, kam var būt tālejošas sociālās un ekonomiskās sekas. Izaicinājums ir rast risinājumus šajā stagnējošajā vidē, lai saglabātu ekonomikas dinamismu un nekaitētu iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Ja netiks veikti efektīvi pretpasākumi, stagnācijas tendence varētu turpināties arī nākamajos gados.