Elektrības cenu sabrukums: kurš uzvar un kurš zaudē jaunajā budžetā?

Elektrības cenu sabrukums: kurš uzvar un kurš zaudē jaunajā budžetā?

SPD līdera Larsa Klingbeila vadītās federālās valdības ekonomiskās politikas pasākumi izraisījuši pretrunīgu reakciju. Tas jo īpaši attiecas uz federālā budžeta projektu 2025. gadam, kas interesē daudzus visā politiskā spektrā. Savienību satrauc atteikšanās no finanšu ministrijas negatīvajām sekām, savukārt Klingbeils vēlas izmantot budžeta līdzekļus tieši sociāldemokrātiskiem projektiem. Tas noved pie tā, ka Savienības ekonomikas politikas projekti tiek nobīdīti otrajā plānā, ziņo The FAZ.

Budžeta projektā paredzēts neto aizņēmums 81,8 miljardu eiro apmērā, kas ir par 48,5 miljardiem eiro lielāks nekā pērn. Šie papildu izdevumi galvenokārt ir saistīti ar aizsardzības un ekonomikas stratēģiju jomām, kas pazīstamas kā "investīciju veicinātāji". Saskaņā ar to Deutschlandfunk Federālā valdība 2025. gadā plāno pieņemt budžetu 503 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 28,8 miljardu eiro pieaugumam salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Investīciju pakete un nodokļu atvieglojumi

Projekta centrālais elements ir investīciju pakete, kas tomēr atliek nodokļa likmes samazināšanu līdz likumdošanas perioda beigām. Sākotnēji ieguvēji būs tikai uzņēmumi, kas veic jaunas investīcijas, taču pensiju likumdošana varētu radīt lielāku slogu ekonomikai nekā atvieglojumi. Savienība aicina izdarīt lielāku spiedienu uz konkurētspējīgu enerģētikas pāreju, kā arī kritizē elektroenerģijas nodokļa samazinājuma ieviešanu līdz ES mēroga minimumam, kas netiek īstenots, kā paziņots.

• Sonderabschreibungen von bis zu 30% für Investitionen in Maschinen und Anlagen von 2025 bis 2027.
• Körperschaftssteuer soll ab 2028 um einen Prozentpunkt pro Jahr sinken (von 15% auf 10%).
• Sonderabschreibungen für Elektroautos von 75% im ersten Jahr, Rest im folgenden Jahr; Preisobergrenze von 75.000 Euro auf 100.000 Euro.
• Erhöhung der steuerlichen Zulagen für Forschung.

Federālā valdība arī veic pasākumus, lai samazinātu elektroenerģijas cenas, sedzot tīkla izmaksas klimata fondā. Tomēr tiek kritizēta, ka tas slēpj enerģētikas pārejas faktiskās izmaksas. Privātie elektroenerģijas patērētāji ar šo risinājumu riskē nonākt neizdevīgā situācijā.

Sabiedrības un politiskās reakcijas

Federālā valdība plāno kompensēt pašvaldībām nodokļu samazinājumus, kas sastopas ar dažu politiķu pretestību. Kopumā uzņēmēji pasākumus, īpaši uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, vērtēs pozitīvi. Tomēr ir aicinājumi veikt turpmākas strukturālās reformas un skaidrāku virzību uz ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.

Turpmāko gadu perspektīvu joprojām raksturo pieaugošais neto aizņēmums un problēmas, kas izriet no šo politikas lēmumu īstenošanas. Savienība ir pakļauta spiedienam, jo ​​notiek debates par konkurējošām ekonomiskajām pieejām un to ilgtermiņa ietekmi uz Vācijas ekonomiku.