Totschnig brīdina par birokrātiskām izmaksām klimata aizsardzībā: izsauciens!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Lauksaimniecības ministrs Totschnig 2025. gada 22. jūnijā apspriedīs ekoloģiskos mērķus un birokrātiju klimata aizsardzībā. Viņš pieprasa ekonomisko ieguldījumu.

Totschnig brīdina par birokrātiskām izmaksām klimata aizsardzībā: izsauciens!

ORF preses stundā lauksaimniecības ministrs Norberts Totšnigs (ÖVP) plaši runāja par izaicinājumiem un stratēģijām vides un klimata politikā. Totschnig uzsvēra ekosociālas pieejas nozīmi, lai sasniegtu klimata mērķus. Viņš aicināja visus dalībniekus, īpaši uzņēmējus, aktīvi piedalīties klimata aizsardzības pasākumos. Tā ir viņa politiskās darba kārtības galvenā prasība, kas paredz plašu sadarbību klimata aizsardzības jomā. Skaļi NOEN Totšnigs neizteica tiešu kritiku par ES "zaļo darījumu", taču kritizēja ar to saistīto pārmērīgo birokrātiju.

Konkrēts šīs birokrātijas piemērs ir mežu izciršanas regulējums, kurā galdnieki pieprasa dažādus pieteikumu numurus dažāda veida koksnes apstrādei. Totšnigs uzsvēra, ka šāds regulējums tiek uztverts kā traucēklis un lieki sarežģī kokapstrādes procesu. Mežu izciršanas noteikumi nav vienīgais birokrātiskais šķērslis: plaši pieteikumi ir nepieciešami arī nelielu meža vai augļu koku platību izmantošanai. Šos punktus izteica abi VOL.at kā arī NOEN, kas liecina par plašu vienprātību par problēmu.

Klimata tiesības un ekonomikas politika

Būtisks Totšniga runas aspekts bija klimata likums, pie kura šobrīd tiek strādāts. Ar šo likumu paredzēts radīt skaidrību par ministriju pienākumiem un nodrošināt, lai klimata aizsardzībā tiktu iekļautas arī valstis un pašvaldības. Viņš norādīja, ka klimata neitralitāte ir iekļauta valdības programmā līdz 2040. gadam. Totšnigs uzsvēra, ka ES pamatnostādnēm ir prioritāte. Šī mērķu daudzdimensionalitāte atspoguļojas izaicinājumos, ar kuriem pašlaik saskaras Austrija.

Vēl viena galvenā Totschnig problēma ir uzņēmuma atrašanās vietas nostiprināšana. Pēc trīs gadus ilgas ekonomiskās lejupslīdes ministrs saskata nepieciešamību apvienot pāreju uz atjaunojamo enerģiju ar spēcīgu ekonomiku. Viņš norādīja, ka ikgadējās izmaksas sešu miljardu eiro apmērā nevar segt tikai ar valsts naudu. Jo īpaši Totschnig uzskatīja par kritisku klimata piemaksas atcelšanu, jo saistītās izmaksas bija lielākas nekā ienākumi no CO2 cenu noteikšanas un nebija reālas klimata nozīmes.

Kritika no politikas

Politiskās reakcijas uz Totšniga izteikumiem bija dažādas. Zaļie bija vīlušies par viņa izskatu un kritizēja to, ka viņa izteikumi nesola nekādu progresu klimata aizsardzībā. Turpretim FPÖ pauda bažas, ka Totšnigs nepārprotami nenostājas pret ES “zaļo darījumu” un uzskatīja ÖVP par vidutāju starp saprātu un zaļo ideoloģiju. Totšnigs arī uzsvēra, ka 90 procenti Austrijas lauksaimniecības ārējās tirdzniecības ieplūst Eiropā, un pauda skepsi par plānoto Mercosur vienošanos, kurā ÖVP ir pret noslēgšanu, taču rūpīgi izskatīs projektu.